"Televeikala skatloga" producenti, kas veido raidījumus par maksu un kuri ir nodalīti no Latvijas Televīzijas (LTV) satura, bieži klientiem stādoties priekšā kā LTV 7.kanāla (LTV7) pārstāvji, otrdien raksta laikraksts "Diena".
"Diena" vēsta, ka sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai "Televeikala skatloga" raidījumu, kurus biezā slānī rāda LTV. Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV7 pārstāvji.
Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 "Televeikala skatloga" raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no "Televeikala skatloga" veidotājiem saņem regulāri, stāsta zemnieku saimniecības "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss.
Viņam pašam šādi zvani pienākot trīs līdz četras reizes gadā. Pēdējais bijis samērā nesen, kad pēc zemnieku protestiem Rīgā un Briselē zvanīja kāda raidījuma pārstāvji, kas klāstīja, ka esot safilmēts labs materiāls par protestiem, bet vajadzīga nauda, lai to «novestu līdz ekrānam». Kāda uzņēmuma vadītāja stāsta, ka arī viņa saskārusies ar zvanu it kā no LTV7 ar piedāvājumu veidot sižetu par viņas uzņēmumu. «Sākumā biju labvēlīgi noskaņota, tikai vēlāk uzzināju, ka par sižetu būs jāmaksā, un tad arī pārtraucu sarunu,» atceras uzņēmuma vadītāja.
"Diena" norāda, ka problēma ir tā, ka vismaz daļa "Televeikala skatloga" raidījumu producentu, zvanot klientiem, stādās priekšā kā LTV7 pārstāvji, kas zvana saņēmējiem var radīt iespaidu, ka sabiedriskā televīzija izpārdod savu saturu.
"Viņi stādās priekšā pēc vārda, uzvārda un saka, ka ir no LTV7," uzsver Bruss. Vēl pavisam nesen ar šādu zvanu saskārusies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tās preses sekretārs Jānis Krastiņš stāsta, ka zvanītāja stādījusies priekšā kā LTV7 pārstāve, neesot minējusi ne konkrētu firmu, ne raidījumu, ko pārstāv. Viņa interesējusies par kādu EK rīkotu pasākumu un vaicājusi, vai būs kādu pētniecisko institūtu pārstāvji.
Krastiņš atbildējis, ka būs, un iedevis viena zinātnieka kontaktus. Pēc brīža tā pati sieviete pārzvanījusi un teikusi, ka par sižetu būs jāmaksā, kam Krastiņš neesot piekritis. Kā noskaidroja "Diena", sieviete zvanījusi arī zinātniekam, bet saņēmusi vēl vienu atteikumu. Arī Krastiņš norāda, ka viņš šādus piedāvājumus saņemot bieži, tas vienmēr esot līdz galam neidentificēts piedāvājums izveidot sižetu ar piebildi: «Varbūt jūs varētu samaksāt.»
LTV7 kanāla direktore Ija Circene-Groša stāsta, ka "Televeikala skatloga" veidotāji nedrīkst uzdoties par LTV7 pārstāvjiem – zvanot klientiem, esot jāstādās priekšā kā producentu kompānijai. Par to, ka šo uzņēmumu pārstāvji tā nedarītu, neviens pašai Circenei-Grošai neesot zvanījis un teicis, bet kopumā šādas sūdzības LTV «uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt».
Tā kā zvanītāji nesauc konkrētus raidījumus, ir apgrūtināta iespēja saprast, kuri no daudzajiem "Televeikala skatloga" raidījumu producentiem ievēro noteikumus un kuri ne. Tiesa, kā "Dienai" norādīja, piemēram, EK pārstāvniecībā, turpmāk uz šādiem zvaniem varētu reaģēt uzmanīgāk un piefiksēt vismaz zvanītāja vārdu, ja zinātu, ka LTV vēlas sadarboties, lai noskaidrotu negodprātīgos producentus.
Apmaksāta žurnālistika nav nekas neparasts, bet svarīgi, lai tā būtu skaidri un nepārprotami nodalīta no LTV satura, skaidro Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Ja tas tiek darīts un šos raidījumus neveido LTV žurnālisti, tad, viņaprāt, nav nekā nosodāma, ja LTV tā mēģina piepelnīties. Tiesa, viņam neesot īsti skaidri biznesa apsvērumi, kāpēc LTV ir izdevīgi programmu pārsātināt ar šāda veida saturu.
LTV oficiālā atbildē "Dienai" norāda, ka LTV tā iegūst papildu līdzekļus, kas nepieciešami, «lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi realizētu sabiedrisko pasūtījumu». Kopumā "Televeikala skatlogam" LTV gadā tiekot atvēlēts vidēji 300 stundu, un LTV ar to gadā nopelnot 250 tūkstošus latu. Tas nozīmē, ka par vienu "Televeikala skatloga" sekundi LTV nopelna vidēji 23 santīmus.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka pieļauj, ka summas, kas apgrozās "Televeikala skatlogā", liecina – te ir runa par dempingu reklāmas tirgū. Piemēram, kāda reģionāla uzņēmuma līgums ar producentu kompāniju, kas nonācis "Dienas" rīcībā, liecina, ka par televīzijas sižeta sagatavošanu un ievietošanu "Televeikala skatloga" raidījumā, kā arī pārraidīšanu atkārtojumā kopā jāmaksā tikai 90 latu. Pat radio reklāma, kas tika pārraidīta tikai vienā reģionā, izmaksāja vairāk, stāsta šī uzņēmuma direktore.
Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols gan uzskata, ka "Televeikala skatlogs" reklāmas tirgum neko ļaunu nenodara, jo tur figurē «kapeikas». Viņaprāt, "Televeikala skatlogs" ir vēsture gan satura, gan formāta ziņā. Līdaka un Ozols ir vienoti uzskatā, ka "Televeikala skatlogs" LTV vairāk nepieciešams nevis finansiāla izdevīguma dēļ, bet tāpēc, ka LTV nespējot radīt pietiekami daudz kvalitatīvu raidījumu, ar ko aizpildīt LTV7 ēteru. Proti, ja kanālam būtu skaidra koncepcija un LTV varētu visu 7. kanāla ēteru aizpildīt ar kvalitatīviem raidījumiem, ar reklāmu varētu nopelnīt vairāk nekā ar "Televeikala skatlogu".