Valsts prezidents Andris Bērziņš jaunā gada uzrunā Latvijas tautai norādīja uz eksperimentiem ar valsts pamatlikumu, ko esam piedzīvojuši aizvadītajā gadā, kā arī aicināja politiķus strādāt tā, lai apturētu cilvēku aizbraukšanu no Latvijas.
Prezidents atzina, ka ekonomikas satricinājumi, ko pavada dzīves līmeņa kritums un neziņa par turpmāko, rada labvēlīgu augsni iekšējiem konfliktiem, un šādā gaisotnē ir daudz vienkāršāk sēt neuzticēšanos un radīt konfrontāciju.
"2011.gadā mēs piedzīvojām eksperimentus ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Saeimas atlaišanas ierosinājums radīja juridiski un politiski bīstamas situācijas, tomēr tas neapdraudēja valsts pamatus un deva iespēju tautai lemt. Savukārt ierosinājums noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu groza valsts pamatus un Satversmes kodolu," norādīja prezidents.
Pēc viņa uzsvērtā Satversmē noteiktie valsts pamati: teritorija, latviešu valoda un demokrātija ir grozāmi tikai šķietami. "Tie ir rakstīti ar mūsu tautiešu asinīm, tos grozīt nozīmētu likvidēt šo valsti un atstāt latviešus bez Latvijas," teica Bērziņš.
Prezidents pats februārī gaidāmajā referendumā par valodu nepiedalīsies, jo uzskata to par absurdu pasākumu, taču uzrunā tautai viņš pauda, ka neatkarīgi no tā, kāds būs katra lēmums par dalību referendumā un balsojumu tajā, ir jāapzinās, ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti.
"Padomāsim par to, kādēļ tas notiek šobrīd un kam šāda sabiedrības šķelšanās ir izdevīga. Divdesmit neatkarības gadi ir apliecinājuši, ka Latvija var kļūt par valsti ar vienotu nāciju, taču integrācijai un vienotas nācijas tapšanai ar valodas zināšanu vien nepietiek. Kopīgas vērtības, savstarpēja cieņa, cilvēciska sapratne, tolerance ir tie pamati, uz kuriem mums jāceļ Latvijas nākotne. Ja mēs nespēsim vienoties, mūsu vietā nāks citi," brīdināja Bērziņš.
Prezidents uzsvēra vairākus darāmos darbus politiķiem Latvijā, no kuriem galvenais ir apturēt cilvēku aizbraukšanu no Latvijas uz ārzemēm.
"Politiķiem un valsts varai ir jāstrādā tā, lai turpmāk nostabilizētu valsts finanses, izveidotu mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības sistēmu, veicinātu uzņēmējdarbību un pašiniciatīvu, bet pats galvenais – lai apturētu mūsu cilvēku aizbraukšanu, jo bez cilvēkiem nebūs Latvijas," sacīja Bērziņš.
Valsts prezidents Jaungada uzrunā daudz pieskārās arī problēmām banku sfērā. Viņš uzskata, ka nekavējoties jāveido daudz plašāka šī sektora uzraudzība.
""Krājbankas" darbības apturēšana, ir uzskatāms piemērs tam, kā viena sistēmas banka netieši ietekmēja citu, draudot izraisīt paniku visā banku sektorā. Arī mūsu valsts drošības un uzraudzības institūcijām tas liek pārdomāt savstarpējo sadarbību, jo nevar būt tā, ka tās strādā kā valstis valstī un atbildības jomas sadala ar lineāla precizitāti. Tāpēc par notikušo "Krājbankā" atbildība ir jāuzņemas visiem, kam darba pienākumi dod iespēju iegūt informāciju banku sistēmas stabilitātes nodrošināšanai," uzsvēra Bērziņš.
Tāpat viņš pauda, ka pie jebkādiem notikumu pavērsieniem Baltija vienmēr tikusi un tiks vērtēta kā vienots reģions. Tādēļ katras Baltijas valsts ekonomiskajai politikai un atbildības līmenim būs būtiska nozīme. Savukārt runājot par iespējamo divu ātrumu Eiropu, viņš norādīja, ka Latvijai ir jābūt stiprāko komandā, jo mēs esam pierādījuši, ka arī maza ekonomika ar atbildīgu rīcību var sasniegt labus rezultātus. "Mums nav cita ceļa, jo jebkāda alternatīva nozīmē stagnāciju, iedzīvotāju aizplūšanu un sociālas nestabilitātes palielināšanos," viņš norādīja.
Prezidents novēlēja mieru un saticību katrā mājā, sapņu un ieceru piepildīšanu, kā arī veselību un spēku Jaunajā gadā.
"Šī diena ir kā balta lapa, vēl neaprakstīta un tīra, tā ir kā mirklis pirms jauna sākuma, kad cilvēku domās valda gaidas, jaunas apņemšanās un jauni mērķi. Katrs pats ir savas laimes kalējs, savu ikdienu un dzīves gadus veido pats, tomēr Latvijas vēsturi rakstām mēs visi kopā," teica Bērziņš.
Jau ziņots, ka Bērziņš ir lauzis savu priekšteču amatā tradīciju un Latvijas iedzīvotājus uzrunāja 1.janvāra pēcpusdienā, nevis gadu mijā.