Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") Jaunā gada apsveikumā iedzīvotājiem uzsvēra, ka Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi, kā arī aicināja piedalīties gaidāmajā referendumā par valodu.
Dombrovskis uzskata, ka mums ir iemesls ar padarīta darba sajūtu atskatīties uz paveikto un norādīja, ka ir pabeigta sabiedrību jau nogurdinājušā fiskālā konsolidācija.
"Šovakar ar lepnumu varam teikt: Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi," valdības vadītājs norādīja uz pirms Ziemassvētkiem sekmīgi pabeigto starptautiskā aizdevuma programmu un atgriešanos to valstu saimē, kas pašas spēj risināt savas finanšu lietas.
Viņš uzskata, ka pēc šo grūtību pārvarēšanas, Latvijas nākotne ir daudz stabilāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs.
"Ir beidzies smags, bet nozīmīgs posms Latvijas vēsturē. Tā mācības mums jāpaņem sev līdzi nākotnē. Politiķi nedrīkst pieņemt īstermiņā izdevīgus, taču ilgākā perspektīvā - bezatbildīgus lēmumus. Esam iemācījušies, ka varam sasniegt labus rezultātus, ja koncentrējam resursus, rīkojamies racionāli un esam gatavi pārmaiņām. Ir pārstrukturēta ekonomika, sakārtots budžets un samazināta valsts pārvalde. Esam gatavi tālākai izaugsmei, kas nodrošinās tautas labklājību. Šodien mūsu valsts nākotne ir daudz stabilāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs," teica Dombrovskis.
Tomēr vienlaicīgi valdības vadītājs pauda, ka iegrimt pašapmierinātībā nav pamata un ir jāstrādā, lai tuvākajos gados nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lai izvairītos no kārtējā burbuļa.
Savā jaunā gada uzrunā viņš pieskārās arī problēmām Eiropas Savienībā, jo 2012.gadā lielā mērā izšķirsies tās turpmākās attīstības virzieni. Latvijai ir jāatbalsta ciešāka Eiropas valstu sadarbība, sacīja Dombrovskis.
"Mums jāstrādā, lai Latvija būtu kopā ar tām valstīm, kas veidos nākotnes Eiropas kodolu. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība. Latvijas vieta nav ne Eiropas nomalē, ne uz tās Austrumu tilta, bet gan Eiropu uz priekšu virzošajā kodolā. Eiropa ir Latvijas ģeopolitiskā telpa, ar kuru mūs vieno kopīga vērtību izpratne," viņš teica.
Premjers savā uzrunā citēja literātu un politiķi Kārli Skalbi februārī gaidāmā referenduma kontekstā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Viņš norādīja, ka Skalbes vārdi par to, ka mēs varam prasīt, lai mazākuma tautībām un latviešiem būtu kāda kopēja saite un lai šī saite būtu latviešu valoda, ir aktuāli arī šodien.
Dombrovskis aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā un saliedēti apliecināt uzticību Latvijas valsts nacionālajai identitātei un konstitucionālajām vērtībām.
"Latviešu valoda ir un būs šīs identitātes pamats, tāpat kā mūsu uzticība demokrātijai un valsts neatkarībai. Referendumam jākļūst par apliecinājumu tam, ka Latvijas pamatvērtības ir svarīgas ne tikai latviešiem, bet tiem daudzajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kas ir piederīgi mūsu dzimtenei. Saliedēta sabiedrība ir mēraukla demokrātijas briedumam. Tas ir svarīgs priekšnoteikums arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei," uzsvēra premjers.
Svētku uzrunā, īsi pirms 2012.gada iestāšanās, Dombrovskis aicināja izvirzīt nākamā gada mērķus gan sev personīgi, gan arī Latvijai. "Aicinu katru Latvijas patriotu apņemties paveikt vismaz vienu nesavtīgu darbu, lai stiprinātu mūsu valsti," aicināja premjers.
Jau ziņots, ka gadu mijā šoreiz iedzīvotājus uzrunāja tikai valdības vadītājs, savukārt prezidents Andris Bērziņš ir lauzis tradīciju un uzrunu iedzīvotājiem teiks 1.janvāra pēcpusdienā.