Puse Latvijas iedzīvotāju gadumijā noteiks sev plānus 2012.gadam, tomēr tikai 12% ir izdevies pilnībā izpildīt pagājušajā gadumijā izvirzītos mērķus, liecina pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.
"SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš aģentūru BNS informēja, ka saskaņā ar aptaujas datiem aizvadītajā gadumijā konkrētus plānus, mērķus vai apņemšanos šim gadam sev noteikuši gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (49%). Lielākā daļa (72%) šos plānus vēl aizvien atceras, bet 28% atceras plānošanas faktu, taču plānu saturu ir jau aizmirsuši.
Aptaujas dati liecina, ka no tiem iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadumijā noteica sev kādus plānus šim gadam un vēl aizvien tos atceras, kopumā tikai 12% apgalvo, ka viņiem ir izdevies iecerēto pilnībā īstenot. Lielai daļai (41%) tas nav izdevies pilnībā, bet gan lielā mērā, kas liecina, ka arī šie iedzīvotāji, visticamāk, pie savu plānu īstenošanas ir pielikuši pūles, secina Kaktiņš.
Savukārt 34% respondentu apgalvo, ka viņiem plānus ir izdevies īstenot tikai mazliet, bet 11% – ka nemaz.
"Taču, ja pieņem, ka lielākā daļa no tiem, kuri pirms gada plānus noteica, taču tagad pat neatceras to saturu, visticamāk, tos nav īstenojuši, tad var pieņemt, ka patiesībā mazāk nekā puse plānu gatavotāju ir pilnībā vai lielā mērā tos īstenojuši," norāda sociologs.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka kopumā 52% Latvijas iedzīvotāju gatavojas 2012.gadam izvirrīt kādus plānus, mērķus vai izteikt sev apņemšanās. Turklāt 23% to plāno noteikti darīt, bet 29% apgalvo, ka visdrīzāk to darīs.
Kopumā decembra vidū tikai mazliet vairāk par trešdaļu Latvijas iedzīvotāju bija stingri pārliecināti, ka gadumijā sev nekādus plānus nenoteiks, bet 11% sev nebija uz šo jautājumu atbildējuši.
Vērtējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, aptaujā atklājies, ka kopumā plānus 2012.gadam biežāk gatavojas noteikt gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – 62%), iedzīvotāji, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība (63%) kā arī Latgalē (63%) un Rīgā (56%) dzīvojošie. Savukārt retāk – gados vecāki iedzīvotāji (vecuma grupā 55–74 gadi tikai 36%), iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība (39%), Vidzemē (41%), Kurzemē (48%), kā arī lauku apvidos dzīvojošie (44%).
Krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji gadumijā nākotnes plānus gatavojas izvirzīt nedaudz biežāk (57%) kā tie, kas ģimenē sarunājas latviešu valodā (48%), secināts aptaujā.
Dati iegūti pētījumu centra "SKDS" Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās no 9. līdz 21.decembrim. Kopumā aptaujāti 1000 ar stratificētās nejaušās izlases metodi izvēlēti respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.