Latvijai savulaik par aptuveni 16 miljoniem latu no Nīderlandes iegādātos divus karakuģus pagaidām neizdodas pārdot, un to uzturēšanai joprojām tiek tērēta valsts nauda.
Savukārt Militārā policija izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts, lai izvērtētu, vai kuģu iegādes lietā ir konstatējami krimināli sodāmi pārkāpumi.
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne aģentūrai BNS pastāstīja, ka interesi par iespējām iegādāties šos divus karakuģus šogad izrādījušas vairākas kompānijas no visas pasaules, tostarp Eiropas un Dienvidamerikas.
Kompāniju pārstāvji peldlīdzekļus apskatījuši, taču pagaidām neviens konkrētus piedāvājumus nav izteicis, līdz ar to nav zināms, kādiem turpmākiem mērķiem kuģus kompānijas vēlējušās izmantot.
Latvija savulaik par katru kuģi maksājusi aptuveni astoņus miljonus latu.
Ankipāne norādīja, ka pašlaik tirgū vairākas valstis piedāvā lietotus mīnu meklēšanas kuģus. Kuģa tirgus cena ir atkarīga no mīnu meklēšanas iekārtās izmantotajām tehnoloģijām, kuģu tehniskā stāvokļa, kā arī pieprasījuma. Aizsardzības budžetu samazinājumu dēļ pieprasījuma pēc šādiem kuģiem pašlaik nav, bet kuģa reālā vērtība tiks noteikta pirms pārdošanas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, sacīja Ankipāne.
Kamēr Aizsardzības ministrija meklē potenciālos pircējus, kuģu uzturēšanai joprojām tiek tērēti valsts līdzekļi. Aptuveno summu Ankipāne nevarēja nosaukt, taču minēja, ka eksperti kuģu stāvokli atzinuši par kvalitatīvu.
"Kuģus izmantojam aktīvi, un uzturēšanas līdzekļi tiek tērēti tāpēc, lai kuģi nezaudētu savu vērtību un būtu teicamā tehniskā stāvoklī," paskaidroja Ankipāne.
2005.gada 24.augustā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par piecu kara kuģu iegādi no Nīderlandes jūras spēkiem, un tie visi jau ir Latvijas rīcībā. Laika gaitā divus kuģus valsts nolēma pārdot.
No Nīderlandes iegādātos kuģus skāruši arī skandāli. Valsts kontrole konstatēja nelietderīgu līdzekļu izlietojumu pretmīnu kuģu iegādes procesā.
Latvijas valdība 2009.gadā vairākkārt disciplināri sodīto Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču atbrīvoja no amata. Oficiāli aizsardzības ministrs šādu lēmumu pamatoja ar rotāciju, jo Pavlovičam būtu beidzies pilnvaru termiņš, taču ministrs arī neslēpa nepatiku pret Pavloviču, kad atklājās pārkāpumi par kara kuģu iegādi no Nīderlandes jūras spēkiem.
Militārā policija 2009.gada rudenī sāka kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu. Sāktajā kriminālprocesā bija plānots noskaidrot, vai Jūras spēku un Aizsardzības ministrijas amatpersonu darbībās nav bijusi kriminālatbildība.
Ankipāne atzina, ka kriminālprocess izbeigts šogad oktobrī noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.