Latvijas ārlietu dienesta nākamā gada prioritāšu sarakstā – ES budžeta sarunas un jaunais līgums

Starp Latvijas ārlietu dienesta nākamā gada prioritātēm ir sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un jaunā līguma izstrāde par fiskālo disciplīnu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iezīmējot nākamā gada prioritātes, norādīja, ka pirmām kārtām diplomātiem aktīvi jāaizstāv Latvijas ekonomiskās intereses, ņemot vērā situāciju pasaules un reģiona ekonomikā.

"Neapšaubāmi, viss, kas saistīts ar Eiropas Savienības darbu pie līguma [par pastiprinātu ekonomisko savienību] un ES budžetu sarunu procesu. Arī Eiropas Savienības prezidentūras sagatavošana. Šie uzdevumi Eiropas Savienības kontekstā būs ļoti svarīgi," pastāstīja ministrs.

Starp prioritātēm ir arī attiecības ar NATO un gatavošanās samitam Čikāgā. "Mums kopā ar Aizsardzības ministriju ir jāstrādā pie tāda risinājuma, kas nodrošina Baltijas gaisa telpas aizsardzību pastāvīgi ilgtermiņā," uzsvēra Rinkēvičs.

Diplomātiem būs aktīvi jāstrādā arī pie Jaunā zīda ceļa koncepcijas īstenošanas, kas ļautu savienot Baltijas un Centrālāzijas reģionus abpusēji izdevīgai ekonomiskai sadarbībai.

"Protams, arī mūsu sadarbība reģionā – Baltija, Ziemeļvalstis, Vācija, Polija – drošības interešu un sadarbības ES veicināšanā," vēl atzina Rinkēvičs.

Eiropas Savienības kontekstā viņš vēl minēja sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, īpašu uzsvaru liekot uz Gruziju un Moldovu.

"Pozitīvs pavērsiens ir tas, ka nākamgad mums attīstības sadarbībai ir nozīmīgs pieaugums – no 269 latiem mēs nonākam līdz 50 tūkstošiem latu, tas ir kaut kas, lai mēģinātu atsākt zināmus projektus īstenot šajā jomā Austrumu partnerības valstīs – Gruzijā, Moldovā, es gribētu redzēt arī palīdzību Afganistānai. Bet te ir jāskatās, jo naudas ir tik, cik tās ir, vēlmju ir vairāk nekā naudas, būs jādomā, kā to maksimāli efektīvi izmantot," klāstīja ministrs.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais