Arī arodbiedrības pagaidām nav piekritušas pensionēšanās vecuma pakāpeniskai paaugstināšanai jau no 2014.gada, aģentūrai BNS apliecināja Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers.
Viņš arī norādīja, ka LBAS par galveno uzdevumu uzskata, lai darbinieki var "nodzīvot normālu darba dzīvi un arī pēc aiziešanas pensijā vēl kādu brītiņu padzīvot".
Labklājības ministrija (LM) ir uzsvērusi, ka tās galvenie sarunu partneri par pensiju sistēmas ilgtspēju, kuras viens no priekšlikumiem ir sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu 2014.gadā, būs arodbiedrības un darba devēji.
"Mēs ar Labklājības ministriju jau esam vienojušies par koncepciju, kādā tiek paredzēts paaugstināt pensijas vecumu, – no 2016.gada. Mūs neinteresē jauns piedāvājums, bet tas, par ko esam vienojušies iepriekš," komentēja Krīgers.
Pagaidām LBAS nav saņēmusi aprēķinus, kāpēc pensionēšanās vecumu būtu jāsāk paaugstināt jau 2014.gadā.
"Ir jābūt motivācijai, kāpēc to dara. Argumentu par dzīves ilguma pieaugumu es neuzskatu par pamatotu," sacīja Krīgers.
Labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") iepriekš aģentūrai apliecināja, ka ministrijas piedāvājums būs 2014. un 2015.gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, no 2016. un 2017.gada – par pusgadu, bet no 2016.gada līdz 2020.gadam ik gadu pa sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Pašlaik Latvijā pensijā var doties no 62 gadiem.
LM uzsver, ka pensijas vecuma paaugstināšana ir aktuāla gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs.
Informatīvajā materiālā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā minēts, ka Igaunijā līdz 2016.gadam pensionēšanās vecums sievietēm tiks palielināts līdz vīriešu pensionēšanās vecumam – 63 gadiem. No 2017.gada tas pakāpeniski paaugstināsies – ik gadu par trim mēnešiem, līdz tas sasniegs 65 gadus 2024.gadā.
Lietuvā plāno pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2012.gada, līdz tas sasniegs 65 gadus: sievietēm – ik gadu paaugstinās par četriem mēnešiem, bet vīriešiem par diviem mēnešiem.
Čehijā no 2006. līdz 2030.gadam tiek palielināts pensionēšanās vecums līdz 65 gadiem, Vācijā no 2012. līdz 2027.gadam – līdz 67 gadiem, Ungārijā 2012 gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus, Maltā līdz 2027.gadam pensionēšanās vecums pieaugs līdz 65 gadiem.
Nīderlandē plānots, ka 2020.gadā pensionēšanās vecums būs 66 gadi, bet 2025.gadā – 67 gadi, Austrijā no 2019. līdz 2028.gadam pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem sievietēm. Slovēnijā 65 gadus pensionēšanās vecums sasniegs 2020.gadā, bet Lielbritānijā no 2024. līdz 2026. gadam pensionēšanās vecums pieaugs līdz 66 gadiem.
BNS, +371 67088611, zinas@bns.lv