Pētījums: mazāk nekā politiķu solītajām reformām tic tikai pasaules galam

Lielākā daļa iedzīvotāju negatavojas izdaudzinātajam otrajam krīzes vilnim, taču, prognozējot, kuri no nākamajā gadā paredzamajiem notikumiem tomēr nepiepildīsies, norāda, ka mazticams ir gan pasaules gals, gan šā gada otrajā pusē politiķu aktīvi solītās reformas, vēsta DnB Latvijas barometrs pētījums.

Neskatoties uz to, ka drīz vien tiks svinēti vieni no Latvijas iedzīvotāju mīļākajiem svētkiem, kas bieži vien tiek saistīti ar patīkamām izjūtām, sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā tomēr samazinājies par trim punktiem. Turklāt nākotnes vērtējuma indekss ir -7, un tas ir pesimistiskākais rādītājs kopš vasaras sākuma.

Vērtējumu kritums vērojams arī indikatoros par kopējās situācijas attīstību valstī un ekonomiskā stāvokļa nākotnes prognozēm – abi rādītāji ir zemākie pēdējā pusgada laikā. Tiesa gan, atšķirībā no iepriekš minētajiem indikatoriem sabiedrības viedoklis novembrī kļuvis nedaudz optimistiskāks jautājumā par valdības darba kvalitāti un efektivitāti. Par četriem procentpunktiem, sasniedzot 15% atzīmi, palielinājies to aptaujāto skaits, kuri ir apmierināti ar valdības darbu. Turklāt aptaujātie retāk atzīmējuši, ka ar to ir «pilnībā neapmierināti» (oktobrī 42%, novembrī 33%). Kopumā gan tas joprojām ir viens no indikatoriem, kurā iedzīvotāju viedoklis ir viskritiskākais.

Respondenti lūgti norādīt arīdzan, kuras no prognozēm, kas līdz šim izskanējušas par 2012. gadu un tajā gaidāmajiem notikumiem, tomēr nepiepildīsies. Vairākums aptaujāto par vismazāk iespējamo uzskatījuši pasaules gala iestāšanos (62%). Tikmēr otra populārākā atbilde šajā jautājumā ir politiķu solīto reformu neiespējamība (24%). Interesanti, ka 18% respondentu atzīmējuši, ka netic «nulles deklarēšanās» ieviešanai nākamajā gadā, kaut arī pētījuma norises laikā to paredzošais likumprojekts tika virzīts Saeimā un patlaban jau ir pieņemts.

Sabiedrības prātos 2012. gadā gandrīz vienlīdz neiespējams ir krīzes otrais vilnis, kārtējais sadzīves pakalpojumu tarifu pieaugums un ES līdzfinansējuma samazinājums lauksaimniekiem (12-16%), bet tikai 7% aptaujāto norāda, ka nākamgad visticamāk nenotiks vēl vismaz viena budžeta konsolidācija.

Kā vienu no zīmīgākajām norisēm, ar ko 2012. gads varētu tikt ierakstīts Latvijas vēstures lappusēs, 46% aptaujāto atzīmējuši nerimstošo emigrāciju, 27% – nepopulāru valdības lēmumu iespējamību, bet ceturtā daļa respondentu – ekonomiskās situācijas atkārtotu saasināšanos un iespējamus iedzīvotāju protestus. Skaļas oligarhu tiesas prāvas, kas bija aktuāls temats 2011. gada vidū, par ticamām patlaban uzskata vien 10% aptaujāto, bet godīgāku politiku sagaida 6% DNB Latvijas barometra respondentu.

Jāpiebilst, ka pretstatā ceturtdaļai respondentu, kas gaida otro krīzes vilni, vairāk nekā puse jeb 54% uzskata, ka viņiem personiski nākamgad būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad (kas ir ievērojami pozitīvāks rādītājs nekā 2009. un 2010. gada nogalē). 64% arī norādījuši, ka neko īpašu nedara, lai sagatavotos jaunam ekonomiskās situācijas saasinājumam. Tiesa gan, 9% Latvijas iedzīvotāju sakās meklēt vai arī jau atraduši iespēju gūt papildu ienākumus, 7% izveidojuši uzkrājumus «nebaltai dienai», bet 6% norādījuši, ka netic krīzes «otrā viļņa» pienākšanai.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais