Dagmāra BEITNERE, kultūrpsiholoģe:
– Tā ir lietu loģiska attīstība. Paskatieties, cik daudz cilvēku strādā lielveikalos! Arī viņi pelna naudu savām Ziemassvētku dāvanām. Modernais laikmets attīstījis pārāk kritisku attieksmi pret iepirkšanos. Lielveikali ir radīti ļaužu ērtībām. Cik daudz tos izmantojam, ir mūsu pašu ziņā. Ja kāds saka, ka tie no cilvēkiem prasa pārāk daudz, tad jāteic: kontrolējiet savu uzvedību, esiet atbildīgi paši pret savu naudas maku un arī draugiem, jo pārlieku dārgas dāvanas nav viegli saņemt pat apdāvinātajiem.
MEDEŅU ģimene, folkloras draugu kopas Skandinieki vadītāji.
Vidvuds:
– Es atrodos privileģētā stāvoklī, jo nodarbojos ar latviešu tradīciju kopšanu. Esmu aizņemts ar dažādu sarīkojumu organizēšanu un televizoru tikpat kā neskatos. Arī lielveikalos ieejot, nejūtu nepatiku pret Ziemassvētku laika iepirkšanos, jo neviens man virsū nebāžas. Pat ja arī kāds kaut ko piedāvātu – tas taču būtu ļoti jauki. Cilvēks pats sevi regulē, ne tikai citi.
Iveta:
– Lielveikalā fiksi ieskrienu, nopērku nepieciešamās lietas un tad – diš un dah! – ātri ārā. Vidvuds man teciņus skrien nopakaļ un sūdzas, ka netiekot līdzi. Dāvanas pasūtu vecmāmiņām vai draudzenēm – parasti zeķes un citas mīļas, pašdarinātas lietas, ko lieku zem eglītes. Pati adu puikam džemperi (pusroka vēl nav noadīta, šovakar jāpaspēj pabeigt).
Pāvils BRŪVERS, LELB Liepājas diecēzes bīskaps:
– Ziemassvētki vienmēr bijuši komercializēti. Tā tas ir kopš seniem laikiem, ka ļaudis, kuri grib kaut ko pārdot, izmanto cilvēku vēlēšanos vienam otru iepriecināt. Nav nekas slikts, ja ir iespēja saņemt mīļas dāvanas pašiem un sagādāt tās draugiem. Man patīk Ziemassvētku tirdziņi, kur var nopirkt gardas piparkūkas, pēc krustnagliņām smaržojošu karstvīnu, skaistas sveces un citas labas mantiņas. Slikti, ja lielā rosība un tingeltangeļi kļūst par svētku galveno saturu, aizmirstot, ka visu darām ar pateicību par to, ka debesu tēvs mums sūtījis savu vienīgo dēlu, ar kuru esam ieguvuši mūžīgo dzīvību.
Daiga Mazvērsīte, muzikoloģe:
– Daži pārmet pārspīlēto Ziemassvētku mūzikas spēlēšanu visapkārt. Lielpilsētā tu, protams, izjūti svētku satraukumu un burzmu, bet laukos, kur cilvēks dzīvo viens savā lauku sētā... Dzirdot Ziemassvētku dziesmas, turklāt latviešu valodā, arī šis cilvēciņš dabū svētku sajūtu kā kompensāciju savai vientulībai. Tādu ļaužu Latvijā ir ļoti, ļoti daudz. Ziemassvētki jau tieši tam ir domāti, lai, palūkojoties visapkārt, spētu ieraudzīt, ka neesam vienīgie šajā pasaulē. Pēdējos gados arī labdarības kustība ir krietni vien aktivizējusies. Tā kā cilvēki krīzes tuvumu paši ir sajutuši ļoti skaudri, viņu sirdis kļuvušas daudz atvērtākas.