Afganistānā kritušā latviešu karavīra sieva plašāku informāciju par notikušā apstākļiem uzzinājusi no amerikāņu žurnālista filmas un nevis Aizsardzības ministrijas, svētdien vēstīja Latvijas televīzijas raidījums "De facto".
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube raidījumam atzinis, ka līdzšinējā kārtība, kādā pēc traģēdijām informēti karavīru tuvinieki, būtu pārskatāma un kārtība uzlabojama.
Kritušā latviešu karavīra sieva Ieva Anševica stāstīja, ka no ministrijas pēc traģēdijas saņēmusi skopas ziņas, bet plašākus notikušā apstākļus viņai atklājusi amerikāņu žurnālista reportāža, kas publiskota decembra sākumā.
ASV žurnālista Dana Radera stundu garajā reportāžā par karu Afganistānā centrālā loma atvēlēta kaujai 2009.gada 1.maijā, kad dzīvību zaudēja arī divi karavīri no Latvijas – Andrejs Merkuševs un Voldemārs Anševics. Šajā reportāžā redzami unikāli video un faktu materiāli, tostarp no ienaidnieka pozīcijām filmēts uzbrukums Bari Alai postenim.
Ieva Anševica "De facto" stāsta, ka dažas nedēļas pēc vīra nāves atsūtītais Aizsardzības ministrijas slēdziens bijis skops. Vasaras vidū tuviniekiem bija apsolīts detalizēts izklāsts, bet tas atlikts līdz gadu mijai, bet arī tad atbildes nav saņemtas. Aptuveni pusotru gadu pēc liktenīgās kaujas vairāk detaļu par notikušo nesusi saruna ar armijas komandieri Graubi. Tad viņa saņēmusi daļu atbilžu par notikušo un atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tomēr arī šajā sarunā norādīts uz lietas slepenību.
Daļu atbilžu viņai sniedza šomēnes publiskotā Dana Radera reportāža. ASV žurnālists atklāj, ka ASV reģionālie komandieri ir zinājuši par gaidāmo uzbrukumu, ir zinājuši, ka šī bāze ir nemiernieku mērķis. Turklāt karavīri jau vairākus mēnešus bija prasījuši papildspēku ierašanos. To apstiprina kaujā izdzīvojušais kareivis Aleksandrs Pisarevs.
Filmā intervēti bojāgājušā amerikāņu seržanta Džeimsa Pertla vecāki. Viņiem pēc dēla nāves atsūtīts visai plašs dienesta izmeklēšanas materiāls, lai arī vietām tas bijis rediģēts. Kritušā amerikāņa vecāki varēja uzzināt, ka bāzē esošie afgāņu karavīri nepakļāvās augstākajiem virsniekiem un regulāri devās prom no posteņiem. Ienaidniekam bijušas arī labas zināšanas par bāzes izvietojumu un aizsardzību.
Graube uzsvēris, ka šī filma apstiprina to pašu, kas ir zināms Latvijas armijai.
"Nenoliedzami, mēs pārskatīsim veidu, kā mēs informējam piederīgos, bet es atkārtošu vēlreiz – ja kādam ir bažas, es darīšu visu, lai šie cilvēki tiktu informēti, un ar viņiem tiks runāts un stāstīts viss, ko mēs drīkstam stāstīt," saka Graube.
Viņš apliecina, ka pārskatīts varētu tikt gan veids, kā informācija tiek sniegta, gan arī tās apjoms. Iespējams, tuvinieki varētu saņemt vairāk informācijas arī rakstiski. Graube sola iepazīties, kā šādos gadījumos rīkojas citas valstis.
Par filmu tuvinieki uzzinājuši pastarpināti. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveikis noliedz, ka tā būtu paviršība: "Tas vienkārši tā sakrita, ka sociālie mediji strādā ļoti ātri un informācija aprit ļoti ātri. Un mēs vienkārši kādu dienu vai divas nokavējām."