Veselības inspekcija (VI) trešdien sākusi pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju, ka kāda dzemdētāja ar smagām veselības problēmām nogādāta Talsu slimnīcā, kaut gan Talsos nav dzemdību nodaļas, aģentūrai BNS pavēstīja VI Komunikācijas nodaļas vadītāja Madara Lao.
"Ir sākta lietas izskatīšana, taču konkrēts laiks, kad tā tiks pabeigta, tiks precizēts. Plašākus komentārus Veselības inspekcija varēs sniegt tikai pēc lietas izskatīšanas," viņa uzsvēra.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca aģentūru BNS informēja, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles mediķi, glābjot asiņojošās dzemdētājas dzīvību, izdarīja daudz vairāk, nekā ir viņu spēkos un pienākumos.
"Jāuzsver, ka slimnīcas Talsu filiāle būtu gatava uzņemt arī šādus pacientus, ja vien valsts piešķirtu finansējumu dežurējoša ginekologa algošanai," norādīja slimnīca.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca paskaidroja, ka pacientes dzīvību izdevās glābt, pateicoties Talsu slimnīcas mediķu profesionālai un ātrai rīcībai. "Lai gan pacientes dzīvību smagas operācijas dēļ izdevās glābt, tomēr uzskatām, ka šādas situācijas nav normālas," informēja slimnīca.
Saskaņā ar valstī apstiprināto hospitalizācijas plānu Talsu filiāle nesniedz neatliekamo palīdzību ginekoloģiskā un dzemdību profila pacientiem.
"Šajā medicīniski ļoti smagajā situācijā nevaram vainot procesā iesaistītos mediķus, taču organizatoriskajā un nodrošinājuma ziņā ir daudz darāmā, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos un pacienti Latvijā un Talsu novadā varētu justies droši par pieejamo medicīnisko aprūpi," uzsvēra slimnīca.
Jau vēstīts, ka Talsu slimnīcā ātrā palīdzība nesen nogādājusi grūtnieci ar smagām veselības problēmām, kaut gan Talsos nav dzemdību nodaļas, nav pieejams pediatrs, operāciju zālē nekas sarežģītāks jau labu laiku netiek darīts un tās personāls pulksten četros pēcpusdienā bija devies mājās, trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
19 gadu vecā sieviete zaudēja milzums asiņu un bērniņu. Sieviete pašlaik turpina ārstēties Rīgā, un viņas dzīvība vairs nav apdraudēta.
Talsu slimnīcas virsārsts Aivars Lācarus laikrakstam atzinis, ka šoreiz izšķiroša nozīme bija laikam: "Ja nebūtu sagadījies tā, ka operāciju personāls varēja atbraukt, sekas būtu vēl bēdīgākas." Darba laiks pusotru stundu jau bijis beidzies, darbinieki devušies mājās. Operāciju komandu tomēr izdevās ātri sasaukt kopā, triecientempā sagatavot zāli, taču pacienti nevarēja sākt operēt, kamēr neieradās ginekologs, kas tika vests no Rīgas.
"Kāpēc ātrā palīdzība atveda pacienti pie mums, tas ir jāvaicā viņiem," nevēloties publiski kritizēt kolēģus, jautājumu pāradresējis virsārsts. Ziņojumu Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, kuras sastāvā ir arī Talsi, viņš gan uzrakstījis: "Pieļauju, ka ātrajai palīdzībai nemaz nav izstrādāts algoritms, kā rīkoties šādā situācijā."
Lauciene, uz kurieni ātrā palīdzība saņēma izsaukumu, no Talsiem atrodas vien 12 kilometru attālumā. Tātad šī ir tuvākā medicīnas iestāde. Tā kā dzemdību palīdzība Kurzemes iedzīvotājiem tajā netiek sniegta, sieviete bija jāved uz Ventspili, Kuldīgu vai Tukumu. Taču ātrāk par pusstundu neviena no tām nav sasniedzama. Tukums atrodas vistuvāk.
Ar šādu izvēli ātrās palīdzības feldšera brigāde, konsultējoties ar dispečerdienesta dežūrārstu, tomēr pieņēmusi lēmumu vest pacienti uz Talsiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša laikrakstam paskaidro: "Stāvoklis bija ļoti nopietns, un ļoti augsts risks vešanai. Pacienti tika nolemts vest uz tuvāko stacionāru." Salīdzinājumu, ka ar tikpat lieliem panākumiem sievieti varēja pārvietot uz kaimiņu māju, kurā, tāpat kā Talsu slimnīcā, nebūtu pieejama nepieciešamā palīdzība, viņa uzskata par nekorektu.
Bukša norādījusi, ka hospitalizācijas plānā, kas nosaka ātrās palīdzības maršrutus, Talsi figurē kā pilnvērtīga neatliekamās palīdzības slimnīca, tātad, pēc tajā rakstītā, tā spēj paveikt vairāk nekā dzīvē. Savukārt virsārsts Lācarus apstrīd šo apgalvojumu, jo hospitalizācijas plānā esot minēta Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī, nevis Talsos.