Valdība atbalsta aicinājumu pašvaldību referendumu ideju atlikt līdz 1.maijam

Valdība pirmdien, ārkārtas sēdē izskatot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu ideju par pašvaldību referendumiem atlikt līdz nākamā gada 1.maijam.

Valdības sākotnēji atbalstītais priekšlikums paredzēja, ka likumprojekts par pašvaldību referendumiem Saeimā tiks iesniegts līdz nākamā gada 1.augustam. Vēl pašlaik likums paredz, ka Vides aizsardzības un pašvaldību attīstības ministrijai (VARAM) tas jāizdara līdz šā gada decembrim.

VARAM, pamatojot šo lēmumu, norādījusi, ka tas nepieciešams, jo valstij vēl ir jāsamazina budžets, taču iespēja rīkot pašvaldību referendumus prasīs papildu finansējumu.

Ministrijas izstrādātais Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts oktobrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz arī iedzīvotājiem tiesības atlaist domi.

Pašlaik normatīvie akti neparedz iespēju rīkot ne konsultatīvus, ne lemjošus vietējo pašvaldību referendumus par vietējās nozīmes būtiskiem jautājumiem, kas skar pašvaldības iedzīvotāju intereses. VARAM izstrādātā likumprojekta mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

Paredzēts, ka būs divu veidu pašvaldības referendumi – konsultatīvais referendums, kurā pieņemto lēmumu dome pieņem zināšanai, un lemjošais, kas stājas spēkā.

Likumprojekts arī paredz, ka ar referendumu saistītos izdevumus segs no pašvaldības budžeta, referendumu sagatavos un vadīs pašvaldības vēlēšanu komisija, bet Centrālā vēlēšanu komisija nodrošinās tikai referenduma metodisku vadību un izdos instrukcijas referenduma organizēšanas regulēšanai.

Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 9.decembrim, bet galīgajā lasījumā jautājumu skatīs 15.decembrī.

Latvijā

Aizsardzības ministrijas AM parlamentārā sekretāra Arta Švinkas (P) dalība sestdien notikušajā Palestīnas civiliedzīvotāju upuru piemiņas pasākumā jāvērtē aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), uzskata valdošās politiskās koalīcijas partneri no "Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Svarīgākais