Latvijai jāizstrādā rīcības plāns labas pārvaldības reformu ieviešanai

Tā kā Latvija nolēmusi pievienoties ASV un Brazīlijas prezidentu iniciatīvai, Latvijai ir jāsagatavo rīcības plāns labas pārvaldības reformu ieviešanai.

Valdība otrdien lems par darba grupas izveidi Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo attiecību departamenta direktora Riharda Muciņa vadībā, kas sagatavos Latvijas nacionālo rīcības plānu Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvas īstenošanai. Plānots, ka valdībā rīcības plānu skatīs nākamā gada marta vidū.

Darba grupā būs vēl pārstāvji no Aizsardzības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības, Kultūras, Finanšu, Zemkopības, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Veselības ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Iniciatīvas mērķis ir labas pārvaldības veicināšana, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus, veicinot pilsonisko atbildību, efektivizējot valsts resursu pārvaldi, radot drošu vidi un ceļot korporatīvo atbildību visās valsts pārvaldes un pašvaldību atbildības jomās.

Iniciatīva kā uzdevumus paralēli izvirza atklātību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, tehnoloģiju un inovāciju iesaisti mērķu sasniegšanā, kā arī atskaites sistēmas izveidi sasniegtā izvērtējumam.

Dalība iniciatīvā paredz, ka ir jāsagatavo Nacionālais rīcības plāns labas pārvaldības reformu ieviešanai, jāgatavo ikgadēji pārskati par reformu ieviešanas gaitu, kā arī jāpiedalās starptautiskās ekspertu līmeņa sanāksmēs.

Jau vēstīts, ka valdība 13.septembrī atbalstīja Latvijas pievienošanos ASV un Brazīlijas prezidentu kopīgai iniciatīvai par atvērtas pārvaldības partnerību ("The Open Government Partnership").

Iniciatīvu vadīs īpaša komisija, kurā darbosies starptautiski atzītas pilsoniskās sabiedrības institūcijas, kā arī tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija, ASV, Brazīlija, Indonēzija, Meksika, Filipīnas un Dienvidāfrika.

Iniciatīvas ietvaros valstis uzņemsies konkrētas saistības valsts institūciju darbības un lēmumu pieņemšanas atklātības uzlabošanai, sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, kā arī tehnoloģiju un inovāciju izmantošanā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais