Latvijas Universitātes (LU) profesors un šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs Mihails Hazans, kurš nesenā pētījumā secinājis, ka no Latvijas pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši apmēram 200 tūkstoši cilvēku, noraida Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) kritiku par pētījumā izmantoto metodoloģiju un kvalitātes kritērijiem.
Hazans ar LU Preses centra starpniecību izplatītā paziņojumā norāda, ka galvenais statistikas kvalitātes kritērijs ir datu atbilstība realitātei.
"Vai CSP tiešām uzskata, ka tās oficiālā migrācijas statistika, atbilstoši kurai 2000.–2010.gadā Latvija ir zaudējusi tikai 33 tūkstošus cilvēku, atbilst "kvalitātes kritērijiem" un dod pareizo priekšstatu par šo svarīgo sociālo procesu?" retoriski vaicā pētnieks un atgādina, ka nesen Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, izmantojot citus avotus un metodi, aizbraukušo skaitu novērtējis ap 178 tūkstošiem.
Hazans uzsver, ka savu pētījuma metodoloģiju aprakstījis sīki un CSP to atstāsta neprecīzi.
"Tiek apgalvots, ka "šādu metodi, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, neizmanto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī" un es atsaucos uz publiski pieejamiem reģistriem, "kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati identificējamu personu līmenī". Faktiski gan prezentācijā, gan intervijās es atsaucos uz publiski pieejamiem datiem (lielākoties, "Eurostat" un ESAO (OECD) datiem, atsevišķos gadījumos arī konkrēto valstu statistikas pārvalžu datiem) par valstu iedzīvotāju sastāvu pēc pilsonības un/vai dzimšanas valsts, kā arī par Latvijas pilsoņu un Latvijā dzimušo starpvalstu migrācijas plūsmām," klāsta pētnieks.
"Esmu pārliecināts, ka CSP darbinieku kvalifikācija ir pietiekama, lai šos datus atrastu. Šie dati nāk no ārvalstu iedzīvotāju reģistriem (Lielbritānijas un Īrijas gadījumos – no citiem oficiālajiem avotiem). Tas dod man pamatu apgalvot, ka pētījumā minētais kā "dokumentēts" Latvijas valstspiederīgo skaits (141 līdz 169 tūkstoši) ir atrodams ārvalstu reģistros. Šo reģistru dati ir "identificējamu personu līmenī", bet, saprotams, šādā veidā tie nav publiski pieejami (dīvaini, ka tas ir jāskaidro CSP darbiniekiem)," norādījis Hazans.
Viņš uzskata, ka ar iedzīvotāju statistiku saistītās CSP struktūrvienības jau labu laiku savas funkcijas nepilda kvalitatīvi, vienlaikus gan uzsverot, ka šādi darbojas visi CSP darbinieki un to nevajadzētu vispārināt uz citām valsts iestādēm.
Jau vēstīts, ka CSP veltījusi kritiskus vārdus Hazana piedāvātajai metodoloģijai, norādot, ka to var izmantot zinātniskos pētījumos, taču šādu metodi, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, neizmanto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, jo tā nenodrošina datu objektivitāti.
"Profesora veiktajā pētījumā tiek izmantoti dati par piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu, sešu mēnešu uzturēšanas laika kritēriju personas pieskaitīšanai emigrantiem u.c. Šo datu avotu specifika rada augstu risku kļūdainu datu ieguvei, un netiek akceptēta to atbilstība kvalitātes kritērijiem," klāsta CSP.
Atbildot uz pārmetumiem par reālās situācijas neatspoguļošanu oficiālajā statistikā, CSP uzsver, ka ekonomisko pārmaiņu periodos notiek iedzīvotāju pārvietošanās ‒ no dažām valstīm iedzīvotāji aizbrauc, un citās valstīs iedzīvotāju skaits būtiski palielinās. Abos gadījumos ne vienmēr valstīs esošās administratīvās sistēmas nodrošina atbilstošu migrācijas uzskaiti.
Tādēļ iedzīvotāju skaita pārbaude un precizēšana gan valstī kopumā, gan katrā administratīvajā teritorijā ir viens no šā gada sākumā veiktās tautas skaitīšanas uzdevumiem. Tās rezultāti ļaus arī iegūt precīzu informāciju par to, cik tautiešu emigrējuši no Latvijas, norādījusi CSP.