Arta Šomase pēc kucītes līķa atrašanas pati devusies uz policiju atzīties

Aizdomās par suņa nogalināšanu turētā kultūras darbiniece un folkloriste Arta Šomase pēc kucītes līķa atrašanas esot pati devusies uz policiju atzīties.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu, bet drošu informāciju, vēsta laikraksts "Diena", publicējot vietējās avīzes "Ziemeļlatvija" žurnālistes rakstu.

Pagājušajā nedēļā Jērcēnu pagastā kādā grāvī, jaucot bebru uzbūvētu dambi un nolaižot ūdeni, ne pārāk dziļās ūdenskrātuves dibenā atklājies šausminošs skats. Vietējais mednieks Jānis Ence ieraudzījis beigtu takša šķirnes kucīti ar sasietām kājām, kam klāt bijis piesiets maiss ar palielu akmeni. Telefonsarunā Ence bija nerunīgs, tikai lēsa, ka sunītis ūdenī atradies vairākas nedēļas. Viņš ziņojis pašvaldības policijai, kas savukārt lietu tālāk nodevusi Valsts policijas Vidzemes reģiona policijas pārvaldei.

Saistībā ar šo faktu policija sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par šo nodarījumu vainīgajai personai draud sods – brīvības atņemšana uz četriem gadiem, arests vai piespiedu darbi.

Lai arī oficiāli Vidzemes reģiona policijas pārstāve Dace Jukāne aizdomās turamo personu neatklāj, viņa apstiprināja, ka kāda persona ir ieradusies policijā un atzinusies nodarītajā. Ar pašu Šomasi laikrakstam neizdevās sazināties – uz telefona zvaniem un īsziņām viņa neatbild. Turpretim novada iedzīvotāji jau sākuši meklēt atbildes uz jautājumiem, kā tas varēja notikt.

"Dzīvnieks bija diezgan niķīgs un liels rējējs," atzinusi Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte, taču uzreiz piebilst, ka personīgi nespēj iedomāties, ka sieviete ar savām rokām var pastrādāt kaut ko tik nežēlīgu.

Gan Gailīte, gan arī citi aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka Šomasei ir savi "niķi".

"Mūsu kolektīvā viņa bija saticīga, bet ar smagu raksturu. Šī iemesla dēļ Artai ir diezgan grūti ilglaicīgi strādāt kādā kolektīvā un noturēties darbā," pauž viena no Šomases vadītās folkloras kopas "Mežābele" dalībniecēm Ņina Lavrinoviča, kura atzīst, ka tagad esot iedragāts kolektīva prestižs un tam būs grūti uzstāties Ziemassvētku pasākumos. Viņa tajā vakarā, kad noticis iespējamais noziegums, redzējusi arī Šomases mašīnu braucam uz grāvja pusi, kur vēlāk sunītis atrasts, tiesa, viņa neesot redzējusi, kas sēž pie stūres.

"Mūsdienās ir vairāki varianti, kā atbrīvoties no nevēlama mājdzīvnieka," notikušo nespēj izskaidrot arī veterinārārste Vija Lāce. "Ja ir jāizvēlas pats bēdīgākais variants, to var izdarīt humāni, dzīvnieku iemidzinot. Nekad nevienam neesmu atteikusi palīdzēt un nešķiroju, cilvēkam ir nauda vai nav tās."

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais