Konkurences padomes (KP) veiktā izmeklēšana zemnieku kooperatīvos "Dzēse" un "Trikāta KS", kuri kopā ar kooperatīvu "Piena partneri KS" apvienojušies piena pārstrādes uzņēmumā "Latvijas piens", var apdraudēt visu turpmāko kooperatīvu veidošanos Latvijā, trešdien žurnālistiem sacīja "Trikātas KS" vadītājs Uldis Krievārs.
Viņš atgādināja, ka KP 2011.gada jūnijā ierosināja lietu pret diviem no trim "Latvijas piena" īpašniekiem – "Trikātu KS" un "Dzēsi" – saistībā ar neatļautu savstarpējo vienošanos par cenām.
Krievārs norādīja, ka veiktā KP izmeklēšana var apdraudēt visu turpmāko kooperatīvu kustību Latvijā, jo citi zemnieki vairs nevēlēsies apvienoties, savukārt KP atsakās izprast jebkādus "Latvijas piena" pārstāvju argumentus saistībā ar to. "Šāda izmeklēšana kooperatīvos var apdraudēt arī visu turpmāko kooperāciju kustību Latvijā, jo zemnieki sapratīs, ka jebkāda vienošanās var tikt sodīta, un tādēļ nevēlēsies veidot šādas kooperācijas. Savukārt KP atsakās izprast jebkādus argumentus saistībā ar to, ka jebkādas vienošanās kooperatīvu vidū notikušas tikai ar vienu mērķi – apvienoties savas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Kooperatīvu apvienošanos rosināja pati valsts, bet tagad tieši valsts ir tā, kas bremzē šā projekta attīstību," pastāstīja Krievārs.
Savukārt uzņēmumu "Latvijas piens" pārstāvošā advokāte Anete Bergmane pauda viedokli, ka, veicot šādu izmeklēšanu, KP darbojas lielo piena pārstrādes uzņēmumu interesēs. "Uzskatām, ka saistībā ar šo lietu KP darbojas lielo piena pārstrādes uzņēmumu – "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piena" – interesēs, un tādā veidā tiek ierobežota zemnieku saimniecību attīstība," teica Bergmane un piebilda, ka KP zemniekus nesargāja ne brīdī, kad piena iepirkumu cenas bija neadekvāti zemas, ne brīdī, kad veidojas piena ražotāju monopols, tomēr tagad formāli pārkāpumi tiek meklēti tieši zemnieku rīcībā.
Savukārt kooperatīva "Dzēse" vadītājs Māris Petrēvics uzsvēra, ka veiktā KP izmeklēšana kooperācijas pārstāvjos rada neskaidrību par nākotni. "Veiktā pārbaude liek visu laiku dzīvot stresā, jo nav zināms, kāds būs KP lēmums, un satraukumu rada arī tas, ka KP atsakās uzklausīt mūsu puses argumentus par to, ka zemnieku apvienošanās neapdraud brīvu konkurenci Latvijā, un zemnieku apvienošanās ir saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas pamatelementiem," viņš klāstīja. Piena cenas tas gan nepaaugstinās, un iespējams, ka tās pat varētu tikt samazinātas, piemetināja Petrēvics.
Pašlaik Konkurences likums Latvijā atļauj uzņēmumiem vienoties par sadarbību, ja vienošanās nesatur tiešās vai netiešās horizontālā karteļa pazīmes, piemēram, vienošanos par cenu, kas tiek pārmests "Trikātai KS" un "Dzēsei", norādīja piensaimnieku pārstāvji.
KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme savukārt trešdien žurnālistus informēja, ka tuvākā gada laikā tiks apstiprināta un ieviesta Eiropas Komisijas (EK) regula, kas piena ražotājiem, kuri būs apvienojušies, atļaus vienoties par cenu, kamēr sarunās aptvertais svaigpiena daudzums vienai organizācijai nepārsniedz 3,5% no ES kopējā piena ražošanas apmēra, 33% no savas dalībvalsts piena ražošanas apmēra un 33% no tās dalībvalsts piena ražošanas apmēra, uz kuru pienu paredzēts vest. Pagaidām, kamēr šī regula nav ieviesta, vienošanās par cenu ražotājiem, kuri aizņem kādu kopējā piena tirgus daļu, nav atļauta.
Līdz ar šādas regulas ieviešanu konkurenci kontrolējošām iestādēm visā ES būs grūtāk izvērtēt apvienojušos ražotāju cenu noteikšanas ietekmi uz kopējo piena tirgu, atzina Jaunzeme.
KP pārstāvis Antis Apsītis paskaidroja, ka regulas ieviešana būtiski palielinās konkurenci uzraugošo iestāžu darba apmēru, kas ne vienmēr būs izpildāms, un, lai lemtu par to, vai ražotājiem, kuri apvienojušies, jāaizliedz iespēja ietekmēt cenu, nepieciešama arī nopietna piena tirgus situācijas izvērtēšana.
Jau vēstīts, ka KP jūnijā ierosinājusi lietu pret kooperatīviem "Dzēse" un "Trikāta KS" saistībā ar iespējamo neatļautu vienošanos par cenām. KP veiktā izmeklēšana vēl nav pabeigta.
"Latvijas piena" rūpnīcas īpašnieki nosūtījuši vēstuli EK konkurences ģenerāldirektoram un komisāram Hoakinam Almunjam, kā arī lauksaimniecības komisāram un ES lauksaimnieku organizācijai COPA/COGECA ar lūgumu pievērst uzmanību Latvijas KP rīcībai, jo tā, apsūdzot zemnieku kooperatīvus par cenu vienošanos, absolūti neņemot vērā, ka šāda vienošanās notikusi, pamatojoties uz līdzdalību kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībā. Ja kooperatīvi nediskutēšot par cenu, turklāt cenu eksportam uz Lietuvu, nevis vietējam tirgum, tad neesot iespējams plānot zemnieku finansējumu rūpnīcas celtniecībai.
Pērn novembrī tika izveidots uzņēmums "Latvijas piens", kurā apvienojās kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un " Piena partneri KS". Uzņēmums Jelgavā būvē piena pārstrādes rūpnīcu, un tās būvdarbus plānots pabeigt 2012.gada februārī. Projekta kopējās izmaksas iecerētas 10 miljonu latu apmērā, kas ietver visus maksājumus, tostarp nodokļus, būvniecības izmaksas, projekta finansēšanas izmaksas, apgrozāmos līdzekļus, investīcijas iekārtu iegādē, zemnieku ieguldījumu un Eiropas līdzfinansējumu – 2,952 miljonus latu.
Ražošanu iecerēts sākt ar vājpiena koncentrātu, pēc tam ražojot arī puscietos un cietos sierus. Paredzēts, ka uzņēmums orientēsies gan uz eksportu, gan produkcijas realizāciju vietējā tirgū. Īstenojot šo kopprojektu, kooperatīvi plāno vienā ražošanas maiņā pārstrādāt 250 līdz 300 tonnas piena.