Centrālā statistikas pārvalde (CSP) skaidrojas par iedzīvotāju migrācijas datiem un kritiski vērtē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvēja profesora Mihaila Hazana pētījumu, kas liecina, ka Latviju pametuši vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju.
CSP publiskā paziņojumā medijiem, atbildot uz pārmetumiem par reālās situācijas neatspoguļošanu oficiālajā statistikā, uzsver, ka ekonomisko pārmaiņu periodos notiek iedzīvotāju pārvietošanās ‒ no dažām valstīm iedzīvotāji aizbrauc, un citās valstīs iedzīvotāju skaits būtiski palielinās. Abos gadījumos ne vienmēr valstīs esošās administratīvās sistēmas nodrošina atbilstošu migrācijas uzskaiti.
Tādēļ iedzīvotāju skaita pārbaude un precizēšana gan valstī kopumā, gan katrā administratīvajā teritorijā ir viens no šā gada sākumā veiktās tautas skaitīšanas uzdevumiem. Tās rezultāti ļaus arī iegūt precīzu informāciju par to, cik tautiešu emigrējuši no Latvijas.
Laika periodā starp tautas skaitīšanām iedzīvotāju skaita aprēķiniem tika izmantots Iedzīvotāju reģistrā reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kurš tiek koriģēts ar dzimstības, mirstības un dokumentētās migrācijas datiem.
CSP arī norāda, ka patlaban diskusijā par emigrācijas apmēriem tiek aizmirsts svarīgs faktors ‒ mirstība, kura laikposmā kopš iepriekšējās skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu. Šā iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2000.‒2010.gadā samazinājies par 119 tūkstošiem cilvēku, paskaidro CSP.
Pārvalde kritiskus vārdus velta arī Hazana piedāvātajai metodoloģijai, kuru var izmantot zinātniskos pētījumos, taču šādu metodi, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, neizmanto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, jo tā nenodrošina datu objektivitāti.
"Profesora veiktajā pētījumā tiek izmantoti dati par piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu, sešu mēnešu uzturēšanas laika kritēriju personas pieskaitīšanai emigrantiem u.c. Šo datu avotu specifika rada augstu risku kļūdainu datu ieguvei, un netiek akceptēta to atbilstība kvalitātes kritērijiem," klāsta CSP.
Attiecībā uz valstīm ‒ Lielbritāniju un Īriju, uz kurām izceļo lielākā daļa ekonomisko migrantu no Latvijas,‒ profesors norāda, ka šo valstu oficiālie statistikas dati nav pieejami, tādēļ izmantota ekstrapolācija un dati par sociālās apdrošināšanas numura piešķiršanu. Papildus šiem datiem pētnieks Hazans savos pētījumos un komentāros par tajos izmantoto datu avotiem min arī publiski pieejamos reģistrus, kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati identificējamu personu līmenī.
CSP norāda, ka Lielbritānijā un Īrijā nav valsts iedzīvotāju reģistra. Lielbritānijā dati par iebraukušajiem citu valstu iedzīvotājiem tiek iegūti kā statistiskās izlases apsekojumu dati, intervējot cilvēkus robežšķērsošanas vietās (ostās, lidostās u.c.). Šie dati ar matemātiskām metodēm tiek vispārināti un tālāk tiek izmantoti imigrācijas aprēķiniem.
"Hazana veiktā pētījuma lietotāji, iespējams, tiek maldināti arī par situāciju mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, jo iegūtie dati par nedokumentēto emigrantu skaitu netiek izmantoti šo valstu iedzīvotāju skaita koriģēšanai," uzsver CSP.
Lai iegūtu precīzākus datus par nedokumentētās emigrācijas apmēriem, būtu jāveic metodoloģiski pamatots pētījums, kam nepieciešami arī resursi. Vienlaikus, pat ja šādi resursi tiktu rasti, problēmu pilnībā atrisināt nevarētu, jo iztrūktu svarīga posma ‒ teritoriālās iedzīvotāju statistikas, paskaidro pārvalde.
CSP uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju statistikas lietotāju vēlmes un teritoriālā dalījuma nozīmīgumu, problēmas risinājums būtu jāmeklē pilnvērtīgā un efektīvā dokumentētās emigrācijas nodrošināšanā. Lai gan eksperti atzīst, ka emigrācijas datus labāk var uztvert saņēmējvalsts, iepriekšminētie argumenti par izmantotajām pieejām citās valstīs liecina, ka Latvijas gadījumā šī metode nenodrošina kvalitatīvus datus.
Statistikas datu ticamības paaugstināšanai nozīmīga loma varētu būt individuālo datu apmaiņai starp ES dalībvalstu statistikas iestādēm. Problēmas izpēte ir sākta, taču, ņemot vērā dalībvalstu likumos iekļautās ļoti augstās prasības fizisko personu individuālo datu aizsardzībai, pēc ekspertu vērtējuma, šāda datu apmaiņa ir praktiski neiespējama tuvākajā desmitgadē, atzinusi pārvalde.
Pēc CSP domām, oficiālās iedzīvotāju migrācijas statistikas datu kvalitāte kļūs augstāka, ja emigrējušie iedzīvotāji informēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistru par savu jauno dzīvesvietu ārzemēs. Valsts to varētu sekmēt ar izmaiņām likumos, kas paredzētu stimulus iedzīvotājiem un arī pašvaldībām sniegt šo informāciju minētajam reģistram.
TV3 raidījums "Nekā personīga" 4.decembrī vēstīja, ka ar Hazana pētījumu iepazinies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņam pētnieka dati likušies daudz ticamāki par valsts oficiālo statistiku.
Saskaņā ar tautas skaitīšanas ātro novērtējumu Latvijas iedzīvotāju skaits, iespējams, sarucis līdz 1,9 miljoniem pretstatā iepriekš lēstajiem 2,27 miljoniem. Oficiālie dati gan būs pieejami vēlāk.