Pašlaik Iekšlietu ministrijā (IeM) saņemtā informācija no uzņēmuma, kurš apņēmies Latvijā uzstādīt fotoradarus, neliecina, ka krīze "Latvijas Krājbankā" apturētu fotoradaru ieviešanu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja, ka pašlaik Iekšlietu ministrijā komersants nav vērsies par to, ka viņš nespētu izpildīt līgumsaistības.
To, ka "Latvijas Krājbankas" krahs var apstādināt jau tā lēno fotoradaru ieviešanas gaitu, jo kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno iekārtu uzstādīšana uz ceļiem, bijušas atvērtas tieši šajā bankā, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
"Komersants rakstveidā apliecinājis, ka viņi šo jautājumu tuvākajā laikā nokārtos un viņiem nav parādsaistību pret "Latvijas Krājbanku", un viņi centīsies rast finansējumu. Mēs sekosim līdzi, jo nākamā radaru ieviešanas kārta ir janvāris. Jāsaprot, ka komersants ir nonācis zināmās grūtībās bankas dēļ, taču pašlaik mums nav informācijas, ka viņi nespēs izpildīt to vispār," norādīja ministrs.
"De Facto" ziņoja, ka fotoradaru projekta īstenošanai maijā tika nodibināta komandītsabiedrība "Vitronic Baltica un partneri". Tās biedrs ar tiesībām sabiedrību pārstāvēt atsevišķi ir Latvijā dibinātā kompānija "Vitronic Baltica", kas pieder Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova padomniekam un miljonāram Ērikam Teilānam.
Tagad "Lursoft" datubāzēs pieejamā informācija par "Vitronic Baltica un partneri" liecina, ka uz šo firmu reģistrētas astoņas komercķīlas par labu "Latvijas Krājbankai". To iemesls ir 19.septembrī noslēgts kredītlīnijas līgums par 1,2 miljoniem latu, un tajā pašā dienā vēl viens aizdevuma līgums par 5,2 miljoniem latu.
Raidījuma rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka lielākā daļa aizņemto līdzekļu palikusi bankas pusē. Teorētiski gan pastāv iespēja arī pārkreditēties citā bankā vai projektu turpināt sadarbībā ar "Latvijas Krājbanku". Tomēr jautājuma izspriešana prasīs laiku, turklāt galīgais lēmums nav droši prognozējams. Līdz ar to savā ziņā fotoradaru ieviešanas projekta īstenošana tagad ir arī "Latvijas Krājbankas" vadības un maksātnespējas administratora rokās, klāstīja "De Facto".
Ja fotoradaru projekts netiek īstenots, apdraudēti ir arī budžeta konsolidācijas pasākumi. Nākamajā gadā no šo iekārtu darbības pilnā apmērā ieplānoti ieņēmumi 7,3 miljoni latu.
Fotoradaru uzstādīšana gan kavējusies arī pirms "Latvijas Krājbankas" problēmu atklāšanas.
Jau ziņots, ka pagaidām 15 jaunie pārvietojamie fotoradari darbojas tikai Rīgā un Rīgas reģionā. Nākamā jauno fotoradaru partija uz ceļiem parādīsies, visticamāk, janvārī. Plānots, ka tad tiks izvietoti vēl 15 pārvietojamie fotoradari.
Nākamgad atbilstoši noslēgtajam līgumam jāsāk darboties visiem 160 fotoradariem, tostarp stacionārajiem. No 160 radariem 30 būs bez mērierīces.
Pagaidām Valsts policijas mājaslapā redzamajā fotoradaru kartē uzskaitītas 83 vietas Rīgas reģionā, kur varēs atrasties pārvietojamie fotoradari, un 15 radaru atrašanās vietas tiek mainītas katru dienu.