Mērsraga novada mērs pirms gada veikto atdalīšanos no Rojas novada vērtē atzinīgi

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons pirms nepilna gada notikušo Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada, izveidojot atsevišķu pašvaldību, vērtē atzinīgi, savukārt Rojas novada pašvaldības priekšsēdētāja Eva Kārkliņa atzīst, ka atdalīšanās pašvaldības darbu nav ietekmējusi.

Karlsons sacīja, ka atdalīšanās vērtējama pozitīvi. "Tas viennozīmīgi ir pareizais ceļš, jo vairs nav jācīnās un abi novadi savus spēkus var ieguldīt attīstībā," teica Karlsons.

Viņš norādīja, ka pirms atdalīšanas Mērsraga novada teritorijā netika veikti projekti tās attīstībai, taču šogad, kopš sākts darbs atsevišķi, sagatavoti jau 10 projekti, kurus nākamgad paredzēts iesniegt Lauku atbalsta dienestam (LAD), tā sekmējot novada attīstību.

Arī šogad pašvaldība paspējusi iesniegt divus projektus, kuru dēļ tiks uzlabots divu Mērsraga ielu segums. "Pašlaik viena iela jau, ir noasfaltēta un nākamā gada pavasarī paredzēts sākt otras ielas asfaltēšanu," pastāstīja Karlsons.

"Kopš izveidots Mērsraga novads, mūsu teritorijā arī pieaudzis iedzīvotāju skaits – pirms gada šeit dzīvoja 1830 iedzīvotāju, bet pašlaik – 1880 iedzīvotāju. Lai arī pieaugums nav ļoti liels, tas ir samērā labs rādītājs mazam novadam," klāstīja Karlsons.

Starp Rojas un Mērsraga novada pārstāvjiem neesot nesaskaņu un nepieciešamajos jautājumos notiek produktīva sadarbība, sacīja novada mērs.

Savukārt Rojas novada priekšsēdētāja Eva Kārkliņa norādīja, ka Mērsraga atdalīšana nav radījusi nekādus zaudējumus un pašvaldības darbus tas neietekmē. "Mēs neko neesam zaudējuši, arī ieguvumu nav. Tomēr vairs nav vērojama spriedze, kā tas bija līdz lēmuma par atdalīšanos pieņemšanai," teica Kārkliņa.

"Novads turpina attīstīties, esam iesnieguši vairāk nekā desmit projektu. Tāpat nākamgad paredzēts iesniegt vairākus projektus, tostarp vairāku ēku energoefektivitātes paaugstināšanai," informēja Kārkliņa.

Nepieciešamības gadījumā Rojas novads, kurā ir 4500 iedzīvotāju, sadarbojas ar Mērsraga novadu, un nav vērojamas nekādas nesaskaņas.

Jau vēstīts, ka janvāra sākumā darbu sāka jaunievēlētās Mērsraga un Rojas pašvaldības.

Par Mērsraga novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem"), kurš Rojas novada domē bija opozīcijā un bija viens no aktīvākajiem Mērsraga novada izveides iniciatoriem un īstenotājiem.

Savukārt Rojas novada domes priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta Eva Kārkliņa ("Demokrāti.lv"), kas līdz šim vadīja Rojas novadu.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais