Jauno fotoradaru dēļ samazinājies braukšanas ātrums

Pilnvērtīga atdeve no jaunajiem fotoradariem gan būs redzama ilgtermiņā, taču pirmajās 11 dienās, kopš Rīgā un tās reģionā darbojas 15 jaunie radari, autovadītāji sākuši apzinīgāk ievērot ceļu satiksmes noteikumos paredzēto braukšanas ātrumu.

To aģentūrai BNS pastāstīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Jaunie fotoradari sāka darboties no 21.novembra, un līdz 1.decembrim fiksēti 2536 pārkāpumi. Visvairāk pārkāpumu fiksēts Rīgā, Lielirbes ielā, – tur vienā dienā vien konstatēti 300 pārkāpēju.

Vienpadsmit dienās policija jau novērojusi pozitīvas tendences, proti, samazinās vidējais braukšanas ātrums un satiksmes sastrēgumu ir mazāk, jo izlīdzinās satiksmes plūsma.

"Rezultāti varētu būt pozitīvi ilgtermiņā, bet pašlaik gan mēs jau vērojam tādu tendenci, ka vidējais ātrums krītas, piemēram, uz Salu tilta Rīgā. Skatījāmies uz Salu tilta – vidējais ātrums samazinās, izlīdzinās satiksmes plūsma un korķis pazūd. Parasti braucot autovadītāji ātri aizbrauc līdz Vienības gatves krustojumam – tur autotransports sasprūst un veidojas sastrēgums. Taču tagad satiksme izlīdzinās, tā paliek nedaudz lēnāka un tikmēr krustojums paspēj izlaist cauri daudzas mašīnas. Līdz ar to ir mazāks sastrēgums," klāstīja Zivtiņš.

Viņš nenoliedz, ka viens no galvenajiem iemesliem šādiem jau pamanāmiem rezultātiem ir plašsaziņas līdzekļu saceltā ažiotāža ap fotoradariem. Tāpat rezultātus devis tas, ka autovadītāji sākuši pamazām ievērot fotoradaru zibšņus.

"Policija jau var izstiepties un darīt, ko grib, bet, ja sabiedrība netiek informēta, tad tas nestrādā. Interese par fotoradariem ir bijusi ļoti liela, plašsaziņas līdzekļi šo tēmu ir atspoguļojuši visos iespējamos veidos un turpina to darīt. Informācija nonāk līdz cilvēkiem, un visiem ir zināmi spēles noteikumi," norādīja Zivtiņš un piebilda, ka to, vai radari būs ietekmējuši negadījumu skaitu, varēs redzēt tikai gada izteiksmē.

Pašlaik policija nav saņēmusi sūdzības no neapmierinātiem autovadītājiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pirmie fotoradari sāka darboties jau no 2008.gada un autovadītāji atbildes uz saviem jautājumiem jau ir uzzinājuši.

Nākamā jauno fotoradaru partija uz ceļiem parādīsies, visticamāk, janvārī. Plānots, ka tad tiks izvietoti vēl 15 pārvietojamie fotoradari. Nākamā gada sākumā jāsāk parādīties arī jaunajiem stacionārajiem fotoradariem. Pēc otrā fotoradaru uzstādīšanas posma policija arī papildinās jau tagad Valsts policijas mājaslapā aplūkojamo fotoradaru karti.

"Kad sāks darboties visi 160 fotoradari, tad sistēma varēs dot pilnvērtīgus satiksmes drošības augļus," uzsvēra VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks.

Zivtiņš arī atgādināja, ka satiksmes drošība valstī ar katru gadu uzlabojas un īpaši šogad uzlabojums bijis ļoti intensīvs. "Ja pērn līdz šim brīdim bija 200 bojāgājušo, tad šogad – 155 bojāgājušie. Tas ir liels sasniegums," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka pagaidām 15 jaunie pārvietojamie fotoradari darbojas tikai Rīgā un Rīgas reģionā. Nākamgad atbilstoši noslēgtajam līgumam jāsāk darboties visiem 160 fotoradariem, tostarp stacionārajiem. No 160 radariem 30 būs bez mērierīces.

Pagaidām Valsts policijas mājaslapā redzamajā fotoradaru kartē uzskaitītas 83 vietas Rīgas reģionā, kur varēs atrasties pārvietojamie fotoradari, un 15 radaru atrašanās vietas tiek mainītas katru dienu.