"Parex banka" un Privatizācijas aģentūra (PA) piektdien vērsās tiesā pret bankas bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt PA nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā un piedzīt par labu "Parex bankai" kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu un līgumsodu 4,5 miljonu latu apmērā.
PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka kopējā prasības summa ir 99,5 miljoni latu.
Kārkliņš norādīja, ka, bankai un tās pašreizējam lielākajam akcionāram ‒ PA ‒ izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki pārdevēju ‒ Kargina un Krasovicka ‒ sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.
"Izvirzītās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar 2008.gada 10.novembrī noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto Kargina un Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šā līguma slēgšanas brīdī," viņš klāstīja un piebilda, ka banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē 2008.gada 31.oktobrī, bija vismaz par 82 miljoniem latu lielāki.
Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu sīkas analīzes, ko PA uzdevumā ir veikuši piesaistītie finanšu un juridiskie eksperti ‒ auditorfirma "PricewaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns", informēja Kārkliņš.
PA pārstāvis atgādināja, ka 2010.gada 30.jūlijā "Parex banka" vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Vēlāk prasība tika papildināta. Pašlaik kopējais prasības apmērs pārsniedz 65 miljonus latu, līdz ar to kopējais prasību apmērs pret bijušajiem "Parex bankas" valdes locekļiem un akcionāriem Karginu un Krasovicki, ko tiesā ir pieteikušas "Parex banka" un PA, pārsniedz 164 miljonus latu.
Jau vēstīts, ka "Parex banka", kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība pērn martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele". Šogad 22.novembrī valdība atbalstīja "Parex bankas" turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Minētais lēmums vēl ir jāatbalsta "Parex bankas" akcionāriem, un jaunais darbības modelis tiks ieviests, kad atļauju būs devusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Pašlaik "Parex bankas" 83,07% akciju īpašnieks ir PA, 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet mazākuma akcionāriem pieder 3,32% "Parex bankas" akciju.