Par krievu valodu parakstījušies 130 678 cilvēki

Dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.

Tādējādi parakstu skaits strauji pietuvojies nepieciešamajam, lai grozījumiem būtu tālāka virzība, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par šo jautājumu.

Savāktajiem 130 678 parakstiem jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā. Tādējādi kopējais jau savākto parakstu skaits ir 143 211 un Satversmes grozījumu par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu iesniegšanai parlamentā nepieciešami vien 11 168 paraksti.

Likumprojekts par Satversmes grozījumiem tiks iesniegts Saeimā, ja par to būs parakstījušies vismaz 154 379 vēlētāji.

Parakstu vākšana noslēgsies trešdien.

Visus parakstus vēl pārbaudīs Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un pārbaude ilgs vairākas nedēļas - līdz Ziemassvētkiem. CVK pārbaudīs, vai parakstījušies ir pilsoņi un vai kāds nav parakstījies divas reizes.

Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda" un tos atbalstījuši "Saskaņas centra" politiķu, kuru vidū ir arī apvienības līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Vairāki politiķi līdz šim prognozējuši, ka referendums tiks sarīkots, bet tajā neizdosies grozīt Satversmi, jo to jāatbalsta ļoti lielam vēlētāju skaitam.