VUGD pagājušajā diennaktī saņēmis 50 izsaukumus,vētrā nav nodarīti būtiski zaudējumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušajā diennaktī saņēmis kopumā 50 izsaukumus saistībā ar vētras radītu postījumu novēršanu, taču lielākoties iedzīvotāji sūdzējušies par uz autoceļiem nokritušiem kokiem un nav nodarīti būtiski zaudējumi, aģentūrai BNS pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

Viņa sacīja, ka lielākoties VUGD vētras dēļ saņēmis izsaukumus, lai atbrīvotu autoceļus no kokiem, kas nokrituši uz to braucamās daļas.

Savukārt Rīgā, kādai ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā norauts remontdarbu aizsargtīkls, apdraudoot trolejbusa elektrības vadus, taču tas piestiprināts atpakaļ.

Savukārt Liepājā, Rudzu ielā nolūzis apgaismojuma stabs.

Citu būtisku zaudējumu pagaidām nav, sacīja Šembele.

Viņa arī pastāstīja, ka kopumā visvairāk - 19 - izsaukumi saņemti Kurzemē, Vidzemē, tostaarp Rīgas rajonā, saņemti 14 izsaukumi, Zemgalē - deviņi, bet Rīgā - septiņi izsaukumi.

Tālākā vieta, uz kurieni glābēji devušies, bijusi Gulbene.

Jau vēstīts, ka vētru Latvijai atnesis spēcīgs ciklons, kas turpina virzīties tālāk uz austrumiem, tā centrs nonācis Krievijā. Pirmdien laikapstākļus Latvijā noteiks ciklona dienvidrietumu mala.

Stiprākās vēja brāzmas Latvijā reģistrētas naktī Ventspils ostā, kur ziemeļrietumu vējš brīžiem pastiprinājās līdz pat 31 metram sekundē (m/s), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Stiprākās brāzmas gan skāra tikai šauru piekrastes joslu, un Ventspils lidostā nav reģistrēts par 24 m/s stiprāks vējš. Otrs lielākais vēja ātrums fiksēts Liepājas ostā, kur laikā ap pusnakti rietumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 29 m/s, un arī Liepājas pilsētā tika reģistrētas brāzmas līdz pat 28 m/s.

Tādējādi vētra vairāk skāra Liepāju, nevis Ventspili. Jūras piekrastē vētras kulminācija ir garām un vējš pamazām sāk pierimt.

Turpretī Rīgas jūras līča piekrastē vētra tikai pieņemas spēkā. Ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās Rīgā pārsniedz 20 m/s, ūdens līmenis Andrejostā jau pakāpsies 116 centimetru virs stacijas nulles atzīmes.

Latvijā

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Svarīgākais