Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes ir rīkojušās ātri un izlēmīgi, lai ierobežotu attiecīgo banku darbības apturēšanas negatīvās sekas, norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses pārstāvis Jānis Krastiņš.
"Eiropas Komisija rūpīgi seko situācijai, ņemot vērā "Latvijas Krājbankas" lomu Latvijas finanšu sistēmā un iespējamo ietekmi uz [Latvijas nacionālās aviokompānijas] "airBaltic" glābšanas plānu un ar to saistītajiem izdevumiem," viņš atzina.
Krastiņš gan norādīja, ka kopējā situācija ir daudz atšķirīgāka no tās, kādu Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja pirms trim gadiem saistībā ar "Parex bankas" glābšanu, proti, šoreiz ir daudz augstākas depozītu garantijas un valsts finanses ir daudz stabilākā situācijā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces – bankas "Snoras" – akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas ģenerālprokurors parakstījis Eiropas Savienības orderi "Snoras" bijušo lielāko akcionāru Antonova un Raimonda Baranauska aizturēšanai.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.