Teju puse jeb 45% krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nesvin 18.novembri – Latvijas dibināšanas dienu, liecina jaunākais "DNB Latvijas barometrs".
Savukārt valsts dibināšanas dienu nesvin 27% ģimeņu, kurās sarunvaloda ir latviešu valoda. Kopumā 18.novembri nesvin 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Tie, kuri svin šos svētkus, biežāk seko līdzi pasākumiem masu informācijas līdzekļos – tā atbildējuši 36% aptaujāto iedzīvotāju, un arī paši apmeklē publiskus pasākumus (35%). Savukārt 22% aptaujāto svētkus svin mājās, 7% piedalās pasākumos par godu svētkiem darbavietā vai izglītības iestādē.
Aptaujā iedzīvotājiem uzdots arī jautājums, kurus trīs cilvēkus ieteiktu godināt svinīgā pasākumā 18.novembrī par ieguldījumu Latvijas labā. Visbiežāk aptaujātie teikuši, ka vajadzētu godināt Rīgas mēru Nilu Ušakovu (13%), eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu (13%) un maestro Raimondu Paulu (13%). Savukārt 9% aptaujāto nosauca Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet 8% – eksprezidentu Valdi Zatleru, savukārt 4% – premjeru Valdi Dombrovski.
Starp citiem biežāk minētajiem cilvēkiem lielākā daļa pašlaik ir vai kādreiz ir bijuši politiķi, proti, iedzīvotāji vēlējušies godināt bijušo prezidentu Kārli Ulmani (2%), pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu (2%), "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču (2%), ekspolitiķi Aināru Šleseru (1%), eiroparlamentārieti Alfrēdu Rubiku (1%), bijušo politiķi Daini Īvānu (1%) un eksprezidentu Gunti Ulmani (1%).
Salīdzinot atbildes atkarībā no sarunvalodas ģimenē, secināts, ka gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū sakrituši uzskati par Paulu, taču par pārējiem ir būtiskas atšķirības. Piemēram, to, ka 18.novembrī būtu jāgodina Ušakovs, norādīja 27% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē un tikai 4% latviski runājošo. Savukārt aptaujātie ar latviešu sarunvalodu ģimenē visbiežāk teikuši, ka godināma būtu Vīķe-Freiberga (latviešu sarunvaloda ģimenē – 17%, krievu – 7%).
Latviski runājošie biežāk minējuši arī Dombrovski un Zatleru, bet krievvalodīgie – Lembergu un Urbanoviču.
Sociologs Arnis Kaktiņš, vērtējot godināmos cilvēkus, atzinis, ka šis jautājums patiesībā ir par simboliem.
"Kas ir tie cilvēki, kuri mums pirmie nāk prātā, ja mums jautā par godināšanu. Aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju "pirmajās rindās" nav kultūras darbinieku vai sportistu - lai kā mēs ikdienā nekritizētu, tie ir politiķi. Uzņēmēju šajā sarakstā gandrīz vispār nav, līdz ar to acīmredzot iedzīvotāju apziņā nav iesēdušies Latvijas uzņēmēju vārdi, kuri nestu pozitīvu simbolisku slodzi un šādā brīdī spontāni nāktu prātā," vērtējis Kaktiņš.
Pēc viņa domām, cēlonis šādai interesantai parādībai lielā mērā meklējams masu medijos, jo tie ir "instruments, kas rada realitāti, kurā dzīvojam, tieši tie sabiedrībai norāda, kas ir labs un kas nav, ar ko būtu jālepojas, bet ar ko ne".
"Masu saziņas līdzekļi ir tie, kas ļoti lielā mērā sabiedrībai rada varoņus un ideālus, uz ko tiekties. Mūsu varoņi, lai ko mēs neteiktu katru mīļu brīdi ikdienā, ir... politiķi!" secinājis sociologs.