Ja Latvijā būtu otra valsts valoda, latviešu valodas pozīcijas tiktu ne tikai vājinātas, bet tā tiktu izstumta no oficiālās saziņas, uzskata Valsts valodas aģentūrā (VVA).
VVA Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola aģentūrai BNS norādīja, ka jāņem vērā krievu valodas lietotāju skaits arī ārpus Latvijas.
"Tas ne tikai vājinātu latviešu valodas pozīcijas, tā pamazām tiktu izstumta no oficiālās saziņas, jo valodām ir ekonomiska vērtība. Latviešu valodā runātāju skaits ir krietni mazāks. Krievu valodu Latvijā runā noteikts skaits iedzīvotāju, bet tai ir ļoti plašs lietotāju loks ārpus Latvijas. Tie ir loģiskie argumenti bez jebkādas politikas un etniskiem uzskatiem. Tā būtu loģiska pāreja uz vienu valodu," uzskata speciāliste.
Vītola gan neprognozēja, cik ilgā laikā šāda izstumšana ar teorētisku scenāriju par divām valsts valodām varētu notikt, taču uzsvēra, ka nacionālās valstīs ir tikai viena valsts valoda.
Viņai grūti bija komentēt "Saskaņas centra" (SC) līdera Nila Ušakova minēto, ka jādomā, ko darīt ar krievu valodu, jo tā Latvijā ir dzimtā valoda trešdaļai iedzīvotāju. Ušakovs minēja, ka tas nozīmētu tiesības pašvaldībās iesniegumus iesniegt krievu valodā.
"Tad kāpēc tikai krievi? Ar ko atšķiras viena minoritāte no citas? Daudzums nav rādītājs. Integrācijas programmās ir skaidri pateikts, ka Latvijā integrācija notiek uz latviešu valodas bāzes. Politiskā vidē viedokļu maiņa – tas tomēr nav nopietni, jo tas ir ļoti būtisks jautājums," sacīja Vītola.
Eksperte uzskata, ka nav pieļaujamas pat diskusijas par otru valsts valodu, jo pretējā gadījumā varam "ar vienu soli likvidēt to, ko tagad esam sasnieguši".
"Valoda ir viens no valsts simboliem. Pasakiet Dānijā, ka viņiem nebūs valsts valoda dāņu, pasakiet Vācijā, ka viņiem valsts valoda nebūs vācu valoda, Francijā pasakiet iebraucējiem, ka viņi varētu nerunāt franču valodā," uzskaitīja Vītola.
Jau ziņots, ka pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija īsteno parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu. Šādus grozījumus izstrādāja biedrība "Dzimtā valoda". Par grozījumiem parakstījās arī Saeimā esošā SC līderis un Rīgas mērs Ušakovs, kas izraisīja viedokļu vētru, jo iepriekš šis politiskais spēks pilnībā norobežojās no šīs iniciatīvas.