Latvijas 2012.gada valsts budžets jau tā ir balstīts uz piesardzīgām prognozēm, un tajā nav jāiezīmē pasaules bojāejas scenārijs, trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pavēstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš klāstīja, ka nākamā gada budžetā iebūvēti četri drošības buferi – piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, paredzot izaugsmi 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to ir arī piesardzīgas prognozes par nodokļu ieņēmumiem, izvirzītais budžeta deficīta mērķis nākamgad ir zemāks par 3% no IKP, ko paredz Māstrihtas kritēriji, turklāt arī plānotā konsolidācija ir ar rezervi. "Nu vēl piesardzīgāk, es domāju, nav pamata iet," sacīja premjers.
Pēc Dombrovska teiktā, Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijs var izrādīties optimistisks ar ļoti dramatiskiem notikumiem pasaulē. "Nav jāzīmē pasaules bojāejas scenārijs savā budžetā. Mūsu scenārijs ir pietiekami piesardzīgs, lai uztrauktos par to, kas notiks, ja notiks," norādīja Dombrovskis.
Runājot par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, premjers atzina, ka tās norit samērā smagnēji un viens no iemesliem tam ir tas, ka valdība norādījusi uz pozīcijām, kuras sarunu gaitā ar aizdevējiem neplāno koriģēt,– tās ir nodokļu nepalielināšana un pensiju nesamazināšana, kas gan no aizdevējiem sarunās dažādos veidos parādās.
Premjers arī vēlreiz apliecināja, ka valdības apstiprinātie budžeta konsolidācijas pasākumi 122 miljonu latu apmērā ir vairāk, nekā nepieciešams izvirzītajam budžeta deficīta mērķim 2,5% no IKP. Viņš pauda cerību, ka ar aizdevējiem izdosies sekmīgi pabeigt pēdējo sarunu kārtu. Tomēr starptautiskā aizdevuma programma jebkurā gadījumā 22.decembrī beigsies, un tad Latvijai būs jāspēj pārliecināt finanšu tirgus par to, ka "mūsu politika ir ilgtspējīga un ka mūs ir jēga finansēt un pārfinansēt", uzsvēra Dombrovskis.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers vēlējās noskaidrot, kuri no budžeta konsolidācijas pasākumiem atbilst valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Uz to Dombrovskis atbildēja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir valsts finansiālā ilgtspēja. Pēc viņa teiktā, valsts ilgsoši nespēj dzīvot ar 10%, 9% un pat 4,5% budžeta deficītu. "Finanšu stabilitāte ir ekonomiskās attīstības priekšnoteikums," paskaidroja valdības vadītājs.
Sociālie partneri arī vēlējās noskaidrot, vai un kādas strukturālās reformas īstenotas un kādas paredzēts īstenot.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre pastāstīja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi ir atzīstami kā struktruālo reformu pasākumi, kas ir nozīmīgs darbs, kurš sākts jau pērn. Viņa minēja, ka strukturālās reformas veiktas arī vairākās ministrijās, piemēram, tādējādi efektivizētas aizsardzības jomai tērējamās summas.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis aicināja jau laicīgi domāt par plānu B, ja budžeta ieņēmumi būs zemāki, nekā plānots. Viņš atgādināja, ka valdība plāno vairākas fundamentālas reformas, piemēram, nākotnē samazināt darbaspēka nodokļus, taču tādā gadījumā ir jādomā, uz kā rēķina to īstenot. "Ja izdevumu pusē elastības vairs nav, tad kur būs kompensējošā ieņēmumu puse?" vaicāja LKA prezidents.
Krīgers savukārt sēdē pauda kritiku par budžeta sagatavošanas procesu, norādot, ka sociālajiem partneriem nav bijusi iespēja savlaicīgi iepazīties ar valdības plāniem attiecībā uz nākamā gada budžetu un līdz ar to arī pilnvērtīgi diskusijās aizstāvēt savu viedokli. "Nesaprotu, kādēļ vajadzēja ākstīties ar slepenību un tracināt cilvēkus," viņš teica.
Jau vēstīts, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada budžeta izstrādes. Ministru kabinets apstiprinājis budžeta konsolidācijas pasākumus par 122 miljoniem latu, taču gan par konsolidācijas summu, gan pasākumiem trešdienas vakarā valdības pārstāvji vēl runās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP un tās apakšpadomes uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvij