Starptautiskie aizdevēji vēlas nodrošināties pret iespējamajiem riskiem, tādēļ vēlas, lai Latvija nākamā gada budžetā veiktu lielāku konsolidāciju. Tas izriet no Ministru prezidenta Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacītā.
Vilks atzina, ka sarunas ar aizdevējiem, kā ierasts, norit smagi.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik ir neskaidrības par to, kas notiks eiro zonā, tādēļ starptautiskie aizdevēji vēlas nodrošināties pret iespējamajiem riskiem. Tomēr ministrs arī norādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze, uz kuras pamata tiek izstrādāts budžets, nākamgad ir viszemākā starp Baltijas valstīm un diez vai arī lielu satricinājumu gadījumā nākamgad izaugsme varētu būt vēl zemāka.
"Likt vairāk Latvijai konsolidēties par kaut kādu iedomāto risku arī nav pārāk prātīgi, zinot to, cik mēs esam jau maksājuši triju gadu laikā. Tāpēc šajā gadījumā viņiem [aizdevējiem], manuprāt, būtu jāieklausās jau sasniegtajā un mūsu ekspertīzē vairāk nekā iepriekšējās reizes," teica Vilks.
Dombrovskis žurnālistiem savukārt pastāstīja, ka valdības ārkārtas sēdē turpināts darbs pie 2012.gada budžeta projekta izstrādes. Finanšu ministrija iepazīstinājusi ar sarunu gaitu ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī veikti atsevišķi tehniski precizējumi konsolidācijas pasākumu sarakstā, kas varētu būt pieejams otrdien, 8.novembrī.
Arī premjers nenosauca precīzu nākamā gada budžeta konsolidācijas summu un vēlreiz uzsvēra, ka valdība sarunās ar aizdevējiem koncentrējas uz to, lai nākamgad sasniegtu budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP. Tomēr viņš atzina, ka konsolidācijas summa varētu būt aptuveni 100 miljoni latu.
Jau ziņots, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada budžeta sagatavošanas un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas. Pirmdienas vakarā pulksten 18 sākās arī valdības pārstāvju tikšanās ar starptautisko aizdevēju misijas pārstāvjiem.