Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2.novembrī, lemjot par 10.Saeimā nepabeigto likumprojektu tālāko virzību, nolēma turpināt strādāt pie grozījumiem Politisko partiju likumā, kas paredz partijas dibinātāju sapulces norisi apliecināt zvērinātam notāram.
„Šodien vienojāmies, ka pagājušajā Saeimā iesāktais darbs pie partiju dibināšanas procesa pilnveidošanas ir jāturpina, lai novērstu jebkādu iespēju negodīgi reģistrēt partiju. Likumprojekta mērķis ir viens – nodrošināt, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalījies nepieciešamais dibinātāju skaits un tikai likumā noteiktās personas, nevis trūkstošie paraksti meklēti citur, lai varētu reģistrēt partiju,” akcentē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, vai arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri sapulcē nav piedalījušies, bet kuru paraksti tiek savākti, lai varētu reģistrēt partiju. To izmanto ekstrēmi un radikāli tendētas personas, kas savu mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas, liecina Drošības policijas informācija.
Grozījumi politisko partiju likumā paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sēdes protokolu rakstīs zvērināts notārs, tajā norādot dibinātāju skaitu un visu nepieciešamo informāciju par dibinātājiem, kā arī lēmumu par partijas dibināšanu un citus sapulcē pieņemtos lēmumus. Sēdes protokols būs jāparaksta ne tikai sapulces priekšsēdētājam, bet arī notāram.
Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt partiju kontroles mehānismu, nosakot, ka visām politiskajām partijām Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz savu biedru reģistrs, nevis tikai jāinformē par kopējo partijas biedru skaitu un pilsonību. Tas ļaus pārliecināties par partijas atbilstību likuma prasībām. Šāds risinājums ļautu novērst gadījumus, kad personas, kuras nevar nodibināt savu partiju, atrod jau reģistrētu partiju, kas reālu darbību neveic, un, vienojoties ar esošajiem partijas vadītājiem, iestājas tajā un pārņem partijas vadību.
„Turpinot darbu pie likumprojekta, komisijā, iespējams, saņemsim arī vēl citus priekšlikumus partiju darbības normatīvā regulējuma, tostarp, saimnieciskās darbības kontroles uzlabošanai. Tāpat svarīgs būtu sabiedrības viedoklis, ņemot vērā, ka daļa partiju no nākamā gada saņems valsts budžeta finansējumu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosinās Saeimu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22.decembri.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.