Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pauž neizpratni par tiesībsarga atzinumu lietā par Latvijas energokompānijas "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu pieaugumu, aģentūrai BNS pavēstīja SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.
Viņa pauda neizpratni par pirmdien izplatītajiem Tiesībsarga biroja paziņojumiem par atzinumu lietā, kurā bija paredzēts pētīt elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesu. Vienlaikus SPRK pārstāve izteica nožēlu, ka Tiesībsarga birojs ar informācijas pieprasījumu nav vērsies nepastarpināti regulatorā un līdz ar to bijis "spiests operēt ar nepārbaudītu vai līdz galam neizprastu informāciju".
Reihmane uzsvēra, ka SPRK ir valsts pārvaldes iestāde un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. "SPRK lēmumi ir administratīvie akti, kurus var pārsūdzēt tiesā, un šādā veidā tiesa uzrauga SPRK lēmumu likumību un pamatotību. Tāpēc apgalvojums, ka neviena institūcija nepārbauda SPRK darbību, neatbilst patiesībai," viņa klāstīja.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā ieviestais regulatora finansēšanas modelis starptautiski ir atzīts par labāko, lai nodrošinātu regulatora neatkarību. Regulatora budžets nemainās proporcionāli regulējamo uzņēmumu apgrozījumam, bet gan tiek noteikts likuma par valsts budžetu ietvaros, viņa paskaidroja un piebilda – regulējamo uzņēmumu veiktās iemaksas ir avots finansējumam, taču regulatora budžeta apmēru apstiprina Saeima, bet veikto iemaksu pārpalikumu uzņēmumi saņem atpakaļ.
"SPRK saskaņā ar likumu aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību. Tas ietver ne tikai lietotāju īstermiņa interešu izvērtēšanu, nosakot ekonomiski pamatotām izmaksām atbilstošus tarifus, bet arī lietotāju interešu aizsardzību ilgtermiņā, sekmējot investīcijas attīstībā un nodrošinot iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus," teica Reihmane un piemetināja, ka tādējādi regulators jomās, kur normatīvie akti uzliek par pienākumu noteikt tarifu, strikti vērtē gan līdzekļu izmantošanas efektivitāti, gan arī ekonomisko pamatotību.
Tarifu aprēķinu principi ir noteikti tarifu aprēķināšanas metodikās, viņa piebilda, minot, ka, piemēram, Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika noteic, ka tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirgotāja pakalpojuma sniegšanai. Līdzīgi arī Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika noteic, ka tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai.
Regulators tarifus nosaka precīzi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – tikai tajās jomās un tiem pakalpojumiem, ko nosaka likums, informēja SPRK pārstāve un piemetināja – atbilstoši vispārējām tendencēm tarifu regulēšana kā instruments tiek izmantots arvien mazāk, tā vietā atvērta tirgus apstākļos darbojas konkurence. Regulators nosacīti pilda šo tirgus funkciju tikai tajos apstākļos, kur tirgus un konkurence kādu iemeslu dēļ nav iespējama, klāstīja Reihmane.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu publiskais elektroenerģijas tirgotājs "Latvenergo" tarifus nosaka pats, bet regulatoram tarifu projektu iesniedz izvērtēšanai vai tas aprēķināts saskaņā ar metodiku. "Izvērtējot "Latvenergo" iesniegtos elektroenerģijas tirdzniecības diferencētos tarifus, kas stājās spēkā šogad aprīlī, regulators secināja, ka tie atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatoti, regulatoram nebija pamata tos noraidīt, un, tā kā nebija ekonomiski pamatota iemesla tarifu noraidīšanai, tie stājās spēkā," paskaidroja Reihmane.
Saskaņā ar sniegto informāciju SPRK pašlaik iepazīstas ar Tiesībsarga biroja atzinuma tekstu, lai sniegtu detalizētu skaidrojumu un novērstu neskaidrības.
Tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa aģentūrai BNS savukārt pavēstīja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var nedomāt par darbības efektivitāti un līdzekļu taupību, jo SPRK neapstiprinās zemākus tarifus, kas ir mazāki par pakalpojuma sniedzēja izmaksām. SPRK ir izdevīgs cenu kāpums, jo no valsts nodevas par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu ir atkarīgs tās budžeta apmērs, norādīja tiesībsarga pārstāve.
Viņa informēja, ka likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem paredz, ka tarifiem par pakalpojumu ir jāsedz gan pakalpojuma izmaksas, gan jānodrošina pakalpojuma rentabilitāte. Savukārt SPRK, vērtējot rentabilitāti, neanalizē uzņēmuma darbības efektivitāti un līdzekļu izlietojuma ekonomiskumu. "Tas nozīmē, ka uzņēmums var šķērdēt līdzekļus, kā dēļ ietekmēs rentabilitāti, bet SPRK nepiekritīs zemāku tarifu projektam, nekā prasa rentabilitātes nodrošināšana – līdz ar to, lai nodrošinātu rentabilitāti, tarifiem nepārtraukti ir jāpieaug," klāstīja Siliņa.
Pēc viņas teiktā, SPRK tiek uzturēta no ieņēmumiem, kas iekasēti kā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un SPRK, nosakot tarifa apmēru, ietekmē sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījumu, savukārt no apgrozījuma apmēra ir atkarīga valsts nodeva, bet no valsts nodevas apmēra ir atkarīgs SPRK finansējums.
Tiesībsargs atzina, ka jau pie zemāka "Latvenergo" tarifa ir iespējams nodrošināt rentabilitāti, pretējā gadījumā to nebūtu apstiprinājusi SPRK. "Tādēļ uzskatāms, ka paaugstinātu elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota. Līdz ar to secināms, ka SPRK nedarbojas sabiedrības interesēs. Kā būtisks aspekts ir arī fakts, ka nav nevienas institūcijas, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu noteikšanā," vēstīts paziņojumā.
Tiesībsargs pēc Latvijas Valsts prezidenta lūguma ierosināja pārbaudes lietu par "Latvenergo" elektroenerģijas tarifiem. Pārbaudes lietā tiesībsargs vērtēja trīs aspektus, tostarp elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes principam, ka valsts pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs, bet iestādei pašai nav savu interešu. Tāpat tika vērtēts tiesiskā regulējuma adekvātums tarifu diferencētā piemērošanā atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma un elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu regulējošu normatīvo aktu atbilstība labas pārvaldības principam, informēja Siliņa.
Jau vēstīts, ka "Latvenergo" elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no šā gada 1.aprīļa pieauga par 21%. Visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) jāmaksā līdzšinējais starta tarifs ‒ 0,0825 lati (Ls)/kWh, savukārt no 1201 kWh tiek piemērots pamata tarifs ‒ 0,1074 Ls/kWh. Kompānijā iepriekš norādīja, ka jaunie tarifi neskars 61% "Latvenergo" klientu, jo tos piemēros klientiem, kas gadā patērē vairāk par 1200 kWh.
Kompānija "Latvenergo" ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs ‒ enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā ‒ aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.