CVK būs vajadzīga nedaudz mazāka summa parakstu vākšanai par krievu valodas statusu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tomēr būs vajadzīga nedaudz mazāka summa parakstu vākšanai par krievu valodas statusu, nekā sākotnēji prasīts.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka komisija lūgusi valdību piešķirt 435 tūkstošus latu parakstu vākšanai Satversmes grozījumu ierosināšanai par krievu valodu kā otro valsts valodu. Taču valdība otrdien lems par 426 630 latu piešķiršanu CVK šim mērķim.

Papildu nauda gan nebūs nepieciešama, jo izveidojies pārpalikums no divām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu.

Bērziņa paskaidroja, ka CVK labojusi summu, jo ārvalstīs būs mazāks parakstu vākšanas vietu skaits, līdz ar to arī mazāka summa nepieciešama vēlēšanu komisiju un parakstu vācēju atalgojumam un sociālajām iemaksām. Savukārt saimnieciskos izdevumus 5800 latu apmērā vajadzēs nevis šogad, bet nākamgad, jo parakstu vākšana norit gada nogalē un pēc tās vēl ir jāveic finanšu audits un dokumenti jāarhivē.

Līdz ar to valdība otrdien lems par 426 630 latu piešķiršanu CVK, no šīs summas darbinieku atalgojumam nepieciešami 285 782 lati, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 68 848 lati, bet CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem – 72 tūkstoši latu, tostarp 30 tūkstošu latu rezerve neparedzētiem gadījumiem.

Parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu, kas paredz krievu valodai noteikt valsts valodas statusu, sāksies jau otrdien, 1.novembrī, un ilgs līdz 30.novembrim.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais