Par to, kādos gadījumos un vai vispār piešķirt trūcīgas personas statusu tiem, kas savulaik uzņēmušies kredītsaistības, lemj katra pašvaldība atsevišķi, tāpēc pašlaik izveidojusies situācija, ka vienā pilsētā ar niecīgiem iztikas līdzekļiem palikušais aizņēmējs var saņemt atbalstu, bet citā – ne
"Nezinu, ko tālāk iesākt," sarunas laikā vairākkārt atkārto rīdziniece Natālija (vārds mainīts). Viņas ģimenei mēnesī nākas iztikt ar mātes pensiju – 130 latiem – un bērna naudu – 8 latiem. Taču trūcīgas ģimenes statusu neļauj saņemt pirms vairākiem gadiem ņemtais kredīts dzīvokļa remontam.
Palīdzība atteikta
Vairāk nekā 12 gadu Natālijai bija mazs, veiksmīgs bizness un ienākumi mēnesī sasniedza pat 1000 latu. Tad arī ņemts kredīts. "Septiņus gadus biju kārtīgi maksājusi – vienmēr līdz piecpadsmitajam datumam un ne dienu vēlāk," stāsta rīdziniece. No biznesa nekas nav palicis, un nu jau gadu sieviete nevar atrast darbu. Tagad trim cilvēkiem mēnesī nākas iztikt ar mātes pensiju un bērna naudu jeb kopā 138 latiem. Reizēm, aizstājot kādu paziņu darbā, Natālijai ģimenes budžetu izdodas papildināt vēl par 10 latiem nedēļā. Vasarā rīdziniece palīdzību meklēja sociālajā dienestā. "Trūcīgās ģimenes statusu atteica, jo man ir kredīts dzīvokļa remontam. Šādā gadījumā palīdzēt nevarot," nopūšas sieviete.
Rīgas sociālajos dienestos ik nedēļu par iespējām saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus interesējas vidēji 100 personu un ģimenes ar parādsaistībām. Par trūcīgiem Rīgā gan atzīst vien tos aizņēmējus, kuriem ir viens hipotekārais kredīts vienīgā mājokļa, kurā ģimene vai persona dzīvo, iegādei.
Nav vienotas kārtības
Taču, piemēram, liepājniekiem, nonākot vienlīdz smagā situācijā kā Natālija, trūcīgā statusu neliegtu. Liepājas domes saistošie noteikumi nosaka pieļaujamo saistību apmēru un veidus, kurus neuzskata par parādsaistībām, izskatot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam. Tas savukārt ļauj par trūcīgiem atzīt tos kredītņēmējus, kuri saistības uzņēmušies ne tikai vienīgā mājokļa iegādei, bet arī tā privatizācijai, remontam, kā arī sadzīves priekšmetu iegādei. Tāpat netiek ņemti vērā aizdevumi īres un komunālo maksājumu parādu nomaksai, ārkārtas operācijām pēc ārstniecības personas nozīmējuma, kā arī fizisku vai juridisku personu izsniegti aizdevumi, kuru kopējais apmērs uz ģimeni nepārsniedz 1000 latu. Jāatzīmē, ar nosacījumu, ka visos šajos gadījumos parādsaistības ģimene vai persona uzņēmusies vismaz 12 mēnešus pirms statusa pieprasīšanas. "Jābūt vienotai kārtībai, nevis kā šobrīd – vienā pašvaldībā kredītņēmējam piešķir trūcīgā statusu, bet citā – atsaka. Mēs tomēr dzīvojam vienā valstī," sašutusi ir Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas vadītāja Skaidrīte Jansone.
Melos pieķert nevar
Savukārt, piemēram, Valmierā un Jēkabpilī cilvēkam, kurš zaudējis ienākumus, taču savulaik ņēmis kredītu, trūcīgā statusu atsaka. "Dienā pie mums vēršas pat septiņi cilvēki, kuri ņēmuši kredītu. Taču esam savu budžetu iztērējuši un pašvaldībai nav nekādas iespējas palīdzēt," atzīst Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sociālās pārvaldes vadītājs Juris Tužikovs.
Kaut gan arī Rēzeknes pašvaldība savos saistošajos noteikumos nav paredzējusi atsevišķus gadījumus, kad trūcīgā statuss būtu piešķirams arī kredītņēmējiem, sarunā ar Neatkarīgo Rēzeknes pilsētas domes sociālās aprūpes pārvaldes Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Bule atklāj, ka palīdzību neatsaka patēriņa kredīta ņēmējiem. "Ar nosacījumu, ka cilvēkam tiešām nav lielāku kredītsaistību. Tā vienkārši nevienam palīdzību neatsakām un, izvērtējot situāciju, varam iedot kādu pabalstu," skaidro I. Bule. "Domāju, ka tie, kas kredītu ņēmuši, piemēram, sadzīves tehnikas iegādei, mums to neatklāj un varbūt par parādsaistībām pat neuzskata. Savukārt iedzīvotāji, kuriem ir lielāki kredīti, atzīstas."
Tāpat kā pārējie sociālie darbinieki, viņa skaidro: ja cilvēks, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, savas parādsaistības noklusējis, sociālajiem dienestiem nav iespējas to pārbaudīt – tiem nav pieejas Latvijas Bankas kredītu reģistram. I. Bule norāda, ka faktiski "šobrīd cieš tas, kurš godīgi atzīstas". Jāpiebilst gan, ja atklāsies, ka cilvēks sniedzis nepatiesas ziņas, un tiks pierādīta ļaunprātība, saņemtais atbalsts būs
jāatmaksā.