Pēdējos gados sociālo pabalstu saņēmēju vidū izveidojušās veselas paaudzes, kas pabalstu saņemšanu uzskata par pašsaprotamu un nemaz nevēlas pielikt pūles, lai nodrošinātu sevi pašu spēkiem.
To piektdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Silvija Šimfa.
“Ja kādreiz sociālo pabalstu saņēmējos, neskatoties uz visu, tomēr bija darba tikums un viņi kaut vai gāja uz mežu lasīt sēnes un ogas, strādāja pie saimniekiem, novāca kartupeļus, lai varētu ziemā iztikt, tad tagad, pēc sociālo dienestu darbinieku stāstītā, jau izveidojušās ģimenes veselās paaudzēs, kas vairs nevāc meža veltes, negatavo konservus, atsakās no iespējas stādīt kartupeļus un rudenī tos novākt – viņi zina, ka aizies uz dienestu, paprasīs palīdzību un viņiem to iedos,” pastāstīja Šimfa.
Vienlaikus LPS atzīst, ka ministrija pati savulaik aizrāvusies ar pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, un pašreizējā situācija ir tikai iepriekšējās politikas sekas.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) raidījumam neslēpj, ka nākamgad budžeta konsolidācija skars arī sociālo jomu un, visticamāk, mazāk naudas būs tieši pabalstiem. Tomēr viņa pauda cerību, ka situāciju izdosies atrisināt tā, lai neciestu tie, kuriem palīdzība ir objektīvi nepieciešama. Savukārt tiem, kuri pabalstus pieprasījuši pieprasīšanas pēc, būs jātiek galā pašu spēkiem.
Attiecībā uz izmaiņām pensiju piemaksās Viņķele norādīja, ka tas noteikti nenotiks no 1.janvāra, jo tas neatbilstu tiesiskās paļāvības principam. Pašlaik Labklājības ministrija veic aprēķinus par to, kāda būtu pensiju piemaksu reformu ietekme uz konkrētām iedzīvotāju grupām. Visdrīzāk mazo pensiju saņēmējiem piemaksas varētu palielināt, bet lielo – samazināt. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2013.gadā.
Arī ģimenes valsts pabalstu reformēs tikai pēc gada, bet vecāku pabalstu griesti paliks spēkā līdz 2014.gadam.
Summa, kas nākamgad būs jāsamazina Labklājības ministrijas budžetā, varētu kļūt zināma tuvāko nedēļu laikā.