Ārlietu ministrs: Latvijai jāpalielina finansējums NATO līdz paredzētajiem 2% no IKP

Latvijai ir pakāpeniski jāpalielina finansējums Ziemeļatlantijas līguma organizācijai NATO līdz paredzētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, lai alianse arī turpmāk efektīvi aizstāvētu Latvijas drošību, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja jaunais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

"Tas ir ļoti būtiski, ja mēs gribam, lai mūs sargā ļoti efektīva sistēma, ko sauc par NATO un kuras dalībvalsts mēs esam, tad mums ir tomēr jādara viss, lai alianse, NATO būtu spēcīga," sacīja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, lai arī liekas, ka Latvijai ir neliels budžets un arī tās pienesums NATO ietvaroos nav tik būtisks, tomēr lēmums pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzībai būtu ļoti svarīgs signāls, jo pašreiz arī citas valstis samazinājušas finansējumu NATO.

"Tās valstis, kuras tērē vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta, šīs valstis sāk runāt par to, ka atteiksies no zināmām saistībām, un lielā mērā tas [Latvijas finansējuma palielinājums] ir mūsu pašu interesēs," sacīja Rinkēvičs.

Viņā gan atzina, ka šis jautājums nebūtu ne nākamā , ne tuvāko divu gadu jautājums.

"Es optimāli redzētu, ka tas būtu process piecu sešu gadu laikā, kurā pakāpeniski ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, tad mēs arī neaizmirstam šo jomu," sacīja Rinkēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka dalība NATO ne tikai nozīmē daļēji šo organizāciju finansēt, jo Latvija arī saņem pretī gan militārās investīcijas, gan bezmaksas gaisa telpas patrulēšanu.

"Pirkt pašiem savus iznīcinātājus, vai vēl veselu rindu lietas, kas būtu mums [jāpērk] kā ārpus alianses esošai valstij, būtu vēl dārgāk," uzsvēra Rinkēvičs.

Latvijā

Rēzeknē notiekošajā Latgales rajona tiesas prāvā, kurā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu apsūdzēta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” aktīviste Ieva Raubiško, prokurore apsūdzētajai lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu.

Svarīgākais