Pabriks vēlas stiprināt Baltijas valstu bruņoto spēku integrāciju

Jau otrreiz aizsardzības ministra amatā apstiprinātais Artis Pabriks ("Vienotība") par aizsardzības sistēmas prioritātēm izvirzījis sauszemes spēku stiprināšanu, reģionālās un starptautiskās sadarbības palielināšanu.

Aizsardzības ministrija aģentūru BNS informēja, ka Pabriks, kurš šajā amatā darbu turpinās arī jaunizveidotajā Valda Dombrovska valdībā, kā vienu no savas darbības prioritātēm noteicis sauszemes spēku stiprināšanu.

Viņš norāda, ka tieši sauszemes spēki sniedz vislielāko ieguldījumu starptautiskajās operācijās, tādēļ ir ļoti būtiski uzlabot ekipējumu un bruņojumu, lai karavīri būtu pēc iespējas labāk sagatavoti šādiem uzdevumiem.

Reģionālā līmenī Pabriks iecerējis stiprināt Baltijas valstu bruņoto spēku integrāciju, kā arī strādāt pie pirmo kopīgo iepirkumu veikšanas Baltijas valstu armiju vajadzībām, kas varētu mazināt korupcijas riskus un samazināt izmaksas. Tāpat nepieciešams veicināt ciešāku Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.

Savukārt starptautiskā līmenī aizsardzības ministrs vēlas nostiprināt Latvijas ietekmi ES un NATO, sekmējot Latvijas aizsardzības speciālistu kandidēšanu uz atbildīgiem amatiem.

Tāpat viņš iecerējis nodrošināt NATO valstu gaisa patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā arī pēc 2014.gada un veikt priekšdarbus sekmīgai Latvijas karavīru iziešanai no Afganistānas.

Par šobrīd svarīgāko problēmu aizsardzības nozarē Pabriks uzskata ierobežoto budžetu, jo aizsardzības nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi procentuāli lielāko samazinājumu.

Nākamā gada aizsardzības nozares budžets nedrīkst būt zemāks par 1% no IKP, jo Latvija jau šobrīd ir saņēmusi kritiskus komentārus no starptautiskajiem partneriem. Tālāka budžeta samazināšana atstātu iespaidu arī uz reālām kaujas spējām, kas nav pieļaujams, uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka Saeima otrdien apstiprināja Valda Dombrovska ("Vienotība") trešo valdību.

Latvijā

Jau šodien vēlu vakarā pāri Latvijas teritorijai sāks virzīties aktīvs ciklons, atnesot ilgstošus nokrišņus un spēcīgas vēja brāzmas, kas piekrastes rajonos pārsniegs pat 20 m/s. Dominējošā nokrišņu fāzē būs slapjš sniegs un sniegs, tādēļ daļā valsts teritorijas veidosies 5-9 cm bieza sniega sega, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.