Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, savukārt EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve ieteica lauksaimniekiem kompensēt zemos tiešmaksājumus ar citām KLP piedāvātajām finansiālā atbalsta iespējām.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka EK pozīcija Latvijas lauksaimniekiem joprojām nav pieņemama. "Diemžēl tā ir tieši tāda, kā mēs jau zinājām, – Latvijai ir paredzēti zemākie tiešmaksājumi. Situācija ir tāda, ka maksājumi mums ir mazi, mēs nespējam nodrošināt savas ģimenes un savus darbiniekus ar cilvēcīgām algām, kas būtu kaut cik Eiropas Savienības līmenī, līdz ar to mūsu prasības ir nemainīgas," klāstīja Jansons un uzsvēra, ka visiem lauksaimniekiem ir jāstrādā kopā taisnīgu tiešmaksājumu panākšanai.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis Mārtiņš Cimermanis lauksaimniekus informēja, ka pat 2020.gadā Latvija būs pēdējā vietā pēc tiešmaksājumu apmēra. "Tā nav kopīga politika, tā ir šķeļoša politika. Eiropas zemnieki tiek savstarpēji sanaidoti," norādīja Cimermanis.
Lauksaimnieki, dzirdot sliktās vēstis, vienbalsīgi sāka skandēt: "Vienlīdzību, vienlīdzību!"
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pateicās Latvijas lauksaimniekiem par ierašanos un sava viedokļa paušanu. "Jūs tiešām esat sava viedokļa paudēji, un man liekas, ka arī citu nozaru pārstāvjiem ir jāmācās no jums, kā ir jāpauž savs viedoklis," sacīja Šteinbuka un izrādīja sapratni par lauksaimnieku neapmierinātību.
"Ļoti labi saprotu jūsu neapmierinātību ar esošo situāciju, bet viena no Eiropas vērtībām ir solidaritāte, un kopā ar mums ir zemnieki visā Baltijā. Ceru, ka Baltijas valstu solidaritāte palīdzēs sadzirdēt jūsu balsis," minēja Šteinbuka un apsolīja darīt visu, kas ir EK pārstāvniecības Latvijā spēkos, lai Latvijas lauksaimnieku balsis tiktu sadzirdētas. "Mēs EK darīsim visu, lai jūsu balsis tiktu sadzirdētas, uzrakstīsim ļoti sīku pārskatu un informēsim visus EK biedrus. Ir laiks, lai Eiropas Padome un Eiropas Parlaments, pieņemot galīgo lēmumu nākamajā gadā, ņemtu vērā jūsu sašutumu," teica Šteinbuka.
EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve (Willi Schulz-Greve) žurnālistiem atzina, ka viņu ļoti iespaidojis zemnieku protests. "Tas ir spēcīgs veids, kā parādīt, ka viņi ir neapmierināti," viņš sacīja un norādīja, ka trešdien paziņotais EK priekšlikums vēl nav galīgais variants. "Tas ir politisks kompromiss, bet tas nav galīgais variants, tātad, vēl ir vieta sarunām. Domāju, ka aktīvai darbībai būtu spēcīgs iespaids uz rezultātu," pastāstīja EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra – lai gan izmaiņas tiešmaksājumu apmērā nebūs tik lielas, kā Latvijas lauksaimnieki cerējuši, lauksaimniekiem vajadzētu izmantot citas KLP piedāvātās finansiālā atbalsta iespējas. "Saprotu vilšanos, bet tas ir mēģinājums sabalansēt sarežģīto vispārējo finansiālo situāciju ar ierobežotu budžetu. Latvijas zemniekiem tiks piešķirts vairāk naudas – tie nebūs tikai tiešmaksājumi, jums vajadzētu vairāk paskatīties uz citām komponentēm – ir plānoti dažādi zaļie atbalsta pasākumi zemniekiem. Tam būs fondi un iespējas investīcijām," klāstīja Šulcs-Grēve.
Viņš arī apliecināja, ka ir ieradies Latvijā, lai uzklausītu Latvijas lauksaimnieku viedokli un aizvestu to uz EK. Tomēr EK pārstāvis norādīja, ka jebkurā gadījumā tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau no 2014.gada Latvijas lauksaimnieki var negaidīt – tiešmaksājumu palielināšana notikšot pakāpeniski. "Būs izmaiņas līdz plānošanas perioda beigām, lai arī kādā apmērā tās būtu," paskaidroja Šulcs-Grēve un vēlreiz aicināja lauksaimniekus izmantot citus KLP atbalsta elementus, lai kompensētu mazos tiešmaksājumus un tādējādi attīstītu Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju.
Savukārt bažām, ka līdz 2020.gadam Latvijā vairs nebūs neviena lauksaimnieka netaisnīgo maksājumu dēļ, Šulcs-Grēve nopiekrita, sakot, ka arī citās valstīs, kurās ir lielākie tiešmaksājumi, zemnieku skaits sarūk.
EK trešdien publiskotais piedāvājums KLP pēc 2013.gada paredz, ka Latvija arī 2020.gadā saņems vismazākos maksājumus Eiropā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, komentējot trešdien publiskotos priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, pavēstīja, ka EK joprojām plāno diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paziņojumā presei pauda, ka ES KLP ir novecojusi un tā ir jāmaina. "Runa nav tikai par to, lai Latvijas zemnieki saņemtu lielākus maksājumus. Runa ir par to, cik moderna un konkurētspējīga ir ES politika lauksaimniecībā, cik vienlīdzīgus nosacījumus tā paredz vienotajā tirgū un tādējādi arī, kāda būs ES spēja konkurēt globāli," informēja ārlietu ministrs.
Ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā protestā pret nevienlīdzīgiem maksājumiem pie ES mājas Rīgā, Aspazijas bulvārī, pulcējās vairāk nekā 300 lauksaimnieku, savukārt Briselē, protestējot pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem, pie EK un Eiropas Parlamenta ēkām trešdien pulcējās aptuveni 100 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieku.
Jau vēstīts arī, ka 22.septembrī Briselē notika vairākas Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās gan ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem Albertu Desu un Luisu Santušu, gan Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas "COPA" prezidentu Gerdu Zonnleitneru un viceprezidentu Juhu Martilu.
Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas iesniedza deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.
Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Saeima 14.jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja paziņojumu saistībā ar EK tiešo maksājumu izlīdzināšanas piedāvājumu, ar kuru nav apmierināti Latvijas lauksaimnieki, uzsverot, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas lauksaimniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.