Eksperti Eiropas migrācijas tīkla rīkotajā konferencē "Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?" secinājuši, ka Latvijas imigrācijas politikai jābūt vērstai uz ekonomikas attīstību un devumu valsts tautsaimniecībai, nevis lēto darbaspēku, kas vairāk patērētu no sociālā budžeta, nekā tajā dotu, aģentūrai BNS pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Andrejs Rjabcevs.
Viņš informēja, ka konferencē piedalījās PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, Labklājības ministrijas pārstāve Linda Pauga, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Normunds Ozols, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, Latvijas Universitātes sociālās demogrāfijas doktorants Ivars Indāns, Kultūras ministrijas pārstāve Anita Kleinberga un citi.
Konferencē Roze norādīja, ka migrācija ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā un arī pasaulē pašlaik ir aktuālais temats, kam valstis pievērš pastiprinātu uzmanību, un nākamgad izstrādājamajās migrācijas politikas vadlīnijās skaidri jādefinē, kādas imigrantu grupas nākotnē Latvijā sagaida primāri un uz kādiem kritērijiem ir balstāma imigrācijas politika.
Eksperti konferencē bija vienisprātis, ka līdz ar imigrācijas politikas pamatnostādņu izstrādi vajadzētu pārskatīt arī Imigrācijas likuma normas, kurās iespējami arī vairāki jauninājumi, sacīja Rjabcevs.
Kā vienu no jauninājumiem migrācijas eksperti apsprieda iespēju ieviest Latvijā tā saucamo bonusa punktu sistēmu, kas pašlaik jau darbojas Austrālijā, Kanādā un daudzās Eiropas Savienības valstīs.
Šī sistēma paredz, ka uzturēšanās atļauju var prasīt arī tādi ārzemnieki, kas formāli neatbilst nevienam no Imigrācijas likumā minētajiem nosacījumiem uzturēšanās tiesību saņemšanai, taču pēc īpašiem kritērijiem tos var atzīt kā Latvijai vēlamu imigrantu grupu, piemēram, sava izglītības līmeņa, vecuma grupas, izcelsmes reģiona, valodu zināšanu un citu kritēriju dēļ.
Konferencē eksperti sprieda arī par pērn pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas ļauj termiņuzturēšanās atļaujas saņemt ārvalstu investoriem, kas Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, veikuši ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai investējuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Tomēr šo grozījumu pavērtās investīciju iespējas jūt tikai uzņēmumi Rīgā un tās apkaimē, secinājuši eksperti.
Līdz ar to nākotnē likumā būtu jāparedz stimulējoši aspekti, lai ārvalstu uzņēmēji būtu ieinteresēti ieguldīt investīcijas nevis galvaspilsētā un tās apkaimē, bet tieši attālākajos Latvijas reģionos, tādējādi radot jaunus uzņēmumus, darbavietas vietējiem iedzīvotājiem un sekmējot visa reģiona ekonomisko attīstību.
Konferenci "Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?" rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts.