Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta jauno "Rail Baltica" projektu un lūgs nākamo valdību rīkoties, lai šo projektu virzītu tālāk.
Par to Bērziņš žurnālistiem paziņoja otrdien pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.
"Attiecībā uz "Rail Baltica" jauno projektu mēs panācām skaidru vienošanos, ka no Latvijas puses tam ir atbalsts, un es lūgšu arī jauno valdību šo jautājumu izskatīt un rīkoties," sacīja Bērziņš.
Arī Ilvess uzsvēra, ka 1435 milimetru Eiropas platuma sliežu projekts ir viena no Igaunijas būtiskākajām prioritātēm.
"Domāju, ka mūsu uzdevums ir [veikt] lielas investīcijas šajā projektā, kur ir pieejami arī lieli Eiropas Savienības līdzekļi," teica Igaunijas prezidents.
ES transporta komisārs no Igaunijas Sīms Kallass iepriekš norādīja, ka Baltijas valstu valdībām ir jāturpina aktīvi īstenot "Rail Baltica" projekta otro posmu, lai to iekļautu Eiropas Savienības (ES) transporta attīstības programmā.
Eiropas Komisijas piedāvātā jaunā budžeta programma 2014.‒2020.gadam paredz infrastruktūras finansēšanas fonda ("Connecting Europe Facility") izveidošanu. Saskaņā ar projektu fonda apmērs būs 50 miljardi eiro (35 miljardi latu), un no šīs summas 31,7 miljardi eiro (22 miljardi latu) būs atvēlēti transporta projektu īstenošanai.
Tāpat vēstīts, ka Igaunijas valdība septembra beigās nolēma principā turpināt ātrgaitas dzelzceļa projektu "Rail Baltica" maršrutā Tallina‒Pērnava‒Rīga, kā arī izveidot ar Latviju un Lietuvu kopuzņēmumu ātrgaitas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" attīstīšanai. Igaunijas valdība vēlas ar Latviju un Lietuvu jau drīzumā sākt sarunas par kopuzņēmuma veidošanu.
"Rail Baltica" jautājums ir apspriests ar Lietuvas valdību, kura izrādījusi interesi par jauno projekta posmu, savukārt Latvijas valdība aprīlī nolēma finansēt savu " Rail Baltica" projekta daļu un pabeigt to līdz 2015.gadam.
Jauno "Rail Baltica" projektu paredzēts apspriest Baltijas valstu premjerministru apspriedē, kas novembrī ieplānota Tallinā. Tajā piedalīsies arī Kallass.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.