Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas.
"Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm," klāstīja Godmanis.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd EK priekšlikumi Latvijai un Baltijas valstīm ir visneizdevīgākie, taču lielākie ieguvēji ir Polija, Rumānija un Spānija - valstis ar lielāko iedzīvotāju skaitu. "Tās valstis, kas ir maksātājas - Vācija, Francija un Itālija, ir ar mieru samaksāt to naudu citiem, ja iegūst lielie. Mēs šeit neiegūstam," klāstīja Godmanis.
Ekspremjers uzsvēra, ka tādēļ Baltijas valstīm ir kopīgi aktīvi jāaizstāv savas intereses. "Mums vēl ir gads cīņai. Pēc tam, es domāju, ka mums ir jāieiet uz radikālām metodēm. Citu iespēju nav, lai Brisele ieklausītos, jo, ja negodīgu pieeju pielieto, tad ir jāatbild ar radikālām metodēm," teica Godmanis.
Pēc viņa teiktā, protesti pie Zemkopības ministrijas un valdības šajā situācijā nelīdzēs. "Mēs uz laiku varam sākt savu tirgu aizsargāt, lai pie mums neved iekšā tos produktus, kas ir saņēmuši negodīgu atbalstu," klāstīja eiroparlamentārietis. Viņš uzsvēra, ka viena Latvija to nevar panākt, tādēļ ir svarīgi rīkoties kopīgi ar Baltijas valstīm. "Ja visas trīs vienosimies, tad noteikti mūs izdzirdēs. Es jau nesaku, ka mums ir jāstājas ārā [no ES], bet ir jādemonstrē, ka tāda pieeja nav godīga," piebilda Godmanis.
Jau vēstīts, ka EK priekšlikumi Kohēzijas politikai 2014.–2020.gada plānošanas periodam paredz, ka Latvija saņems aptuveni par vienu miljardu eiro (702,8 miljoniem latu) mazāk nekā šajā plānošanas periodā.
Tāpat vēstīts, ka 12.oktobrī notiks Baltijas valstu lauksaimnieku protests cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Latvijā protests notiks Rīgā pie Latvijas Nacionālās operas no plkst.14.30 līdz 16.30, kur tajā laikā ieradīsies Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis. Paralēli Baltijas lauksaimnieki protestēs arī Briselē. Plānots, ka protestā piedalīsies aptuveni 500 dalībnieku.
Baltijas valstu lauksaimnieki iesnieguši deklarāciju un oficiālu aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.