"Ja finansējuma nebūs, nav izslēgta situācija, ka kādā jaukā dienā pārvadātājs nevar veikt reisu, jo nepietiek naudas, par ko nopirkt degvielu," iespējamo situācijas attīstību ar pašlaik plānoto valsts finansējumu sabiedriskajam transportam raksturo biedrības Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) galvenais speciālists Ivo Ošenieks.
Pagājušajā nedēļā LPPA paziņoja, ka, pēc biedrības rīcībā esošās informācijas, dotāciju sabiedriskajam transportam 2010. gadā plānots samazināt par 26%, salīdzinot ar šo gadu. Šāds finansējuma samazinājums nozīmētu sabiedriskā transporta sistēmas sabrukumu, ir pārliecināts LPPA direktors Imants Zālītis. Viņš norāda, ka pēdējo divu gadu laikā veikti visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu izdevumus, – optimizēts reisu skaits, ierobežota investīciju projektu virzība, samazināts nozarē strādājošo atalgojums, kā arī pārskatītas pasažieru kategorijas, kam pienākas atlaide sabiedriskajā transportā.
Protams, dotācijas samazināšana nenozīmē, ka no 1. janvāra sabiedriskais transports vairs nekursēs. I. Zālītis norāda, ka pārvadātāji brauks, līdz izbeigsies nauda, gada laikā iespējami uzņēmumu bankroti, kam sekos neizpildīti reisi. Tāpat zudīs darba vietas, kuru kopējais skaits nozarē ir aptuveni 10 000.
Lai samazinātu izdevumus, tālāka reisu samazināšana nav iespējama, ir pārliecināti LPPA pārstāvji. Cilvēkiem tāpat būs nepieciešams pārvietoties, un, ja sabiedriskais transports nekursēs, būs arvien vairāk nelegālo pārvadātāju, kas nemaksā nodokļus valstij un nepiešķir braukšanas atlaides nevienai pasažieru kategorijai.
Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns uzskata, ka arī biļetes cenas paaugstināšana nebūtu efektīva un tuvākajā laikā nav plānota, jo cilvēku maksātspēja ir ļoti zema. Ja biļetes būs dārgākas, samazināsies pārvadāto pasažieru skaits un pārvadātāju ienākumi vēl vairāk kritīsies.
"Svarīgi ir saprast, ka par braucienu jāsaņem biļete, jo valsts nevar dotēt autobusus, kuros brauc tikai pāris pasažieru. Ja biļete netiek pārdota, statistikā neparādās, ka cilvēks ir braucis, pat ja autobuss ir pilns," skaidro A. Lubāns. Turklāt iekasētā nauda, kas nonāk pārvadātāja kasē, ir būtiska pakalpojuma nodrošināšanai. Pēc ATD rīcībā esošās informācijas, 10% pasažieru biļeti pie vadītāja nepaņem un pārvadātāji gadā zaudē apmēram sešus miljonus latu. Tieši tik lielas summas pagaidām trūkst, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta kustību nākamgad.
A. Lubāns norāda, ka nozarē vēl ir nelielas rezerves, uz kuru rēķina iespējams samazināt izdevumus un veikt optimizāciju. Piemēram, no 19. oktobra vilcienu satiksme maršrutā Rīga–Ventspils daļēji aizstāta ar autobusu satiksmi, jo autobuss darba dienā izmaksā lētāk nekā pustukšs vilciena sastāvs. Tāpat norit sarunas par iespējām piešķirt papildus sešus miljonus atlaižu nodrošināšanai sabiedriskajā transportā.