Ārlietu ministrija (ĀM) ziemas tūrisma sezonā uz Latvijas vēstniecībām plānojusi nosūtīt aptuveni 20 papildu darbinieku, pastāstīja ĀM Konsulārā departamenta vadītāja Zanda Grauze.
Ik gadu ne vien vasarā, bet arī gada nogalē atsevišķās Latvijas pārstāvniecībās pieaug darba apmērs saistībā ar vīzu pieprasītāju skaita palielināšanos. Šogad par jau budžetā ieplānoto naudu vasaras sezonā uz vēstniecībām nosūtīti 40 cilvēku, bet ziemā iecerēts darbinieku skaitu papildināt par divdesmit cilvēkiem, nosūtot darbam pārstāvniecībās novembrī un decembrī.
Šā gada nogalē paredzēts papildināt darbinieku rindas Maskavā, Sanktpēterburgā, Kijevā un Minskā.
Vīzu pieprasītāju skaita pieaugums arī ziemā jau ir kļuvusi par rutīnu, atzina Grauze.
Šā gada budžetā paredzēto līdzekļu dēļ tika atjaunotas arī septiņas pilna laika štata vietas – divas Maskavā un pa vienai Minskā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Baku un Ankarā.
"Tā mēs tikām cauri šogad, kas notiks nākamgad, man ir tiešām grūti pateikt," piebilda Grauze.
Viņa informēja, ka šogad, salīdzinot ar 2009.gadu, dubultojies izsniegto vīzu skaits ar ieceļošanas mērķi tūrisms – ja pirms diviem gadiem tādas tika izsniegtas nepilniem deviņiem tūkstošiem ceļotāju, tad šogad – jau nepilniem 20 tūkstošiem.
Lai gan uz kopējā fona tūrisma vīzu skaits nav liels, Grauze paskaidroja, ka cilvēki, kas uz Latviju atbrauc, piemēram, apciemot radiniekus, nereti to apvieno arī ar tūrismu.
Pieaudzis arī daudzkārtējo vīzu skaits, 2009.gada pusgadā bija 11 tūkstoši daudzkārtējo vīzu, 2010.gadā – 13, bet 2011.gada pusgadā – 23 tūkstoši daudzkārtējo vīzu. Tomēr tas nenozīmē, ka vīzas ir izsniegtas uz gadu, tās var būt izsniegtas pat līdz pieciem gadiem.
Kopumā vērtējot pēdējo gadu tendences, Konsulārā departamenta vadītāja pastāstīja, ka tūrisma sezona gadu laikā ir pagarinājusies.
"Pirms diviem gadiem mēs tiešām varējām runāt par darba sezonālo raksturu, kad ir vīzu sezona, – agrāk sezona bija jūnijs, jūlijs, augusts, lēni tā pārgāja uz maiju–augustu, tagad jau tā ir nonākusi no aprīļa līdz augustam," informēja Grauze, turklāt šogad negaidīti liels skaits vīzu pieprasītāju bija jau aprīlī.
Viņa to skaidroja ar patiesu interesi apciemot Latviju. "50% vīzu pieprasītāju ir Maskavā, vēl 30% sadala pārējā Krievija, arī Baltkrievija un Ukraina. Tad paliek desmit procenti citām vietām," piebilda Grauze.
Tāpat vērojams, ka cilvēki savus braucienus sākuši plānot savlaicīgāk, kas arī esot lētāk. Grauze pieļāva, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotājiem arī mainījušies galamērķi no tālajām uz tuvajām ārzemēm, tātad arī uz Latviju. "Arī dažādi finansiāli apsvērumi – tuvās ārzemēs ir pieejamākas, nekā, piemēram, Turcija," viņa piemetināja.
Uz jautājumu, vai populārajam festivālam "Jaunais vilnis" ir ietekme uz vīzu pieprasītāju skaitu, Grauze atbildēja, ka "ciparu izteiksmē tas ir ļoti neliels skaits".
"Uz Maskavā astoņos mēnešos izsniegtajiem 53 tūkstošiem vīzu "Jaunais vilnis" ir simti. Tas, ko viņi atstāj šeit, tas ir cits jautājums, bet valsts nodevās tas nav būtisks pieplūdums," informēja departamenta vadītāja.
Tomēr papildu šiem pakalpojumiem vēstniecības nodarbojas arī ar citiem konsulārajiem pakalpojumiem, tādējādi "sezona gandrīz nekad nebeidzas", norādīja Grauze.
"Šogad tūrisma sezona beidzās diezgan strikti – augusta pēdējās dienās, trešajā dekādē, jo iepretim pagājušajam gadam šogad augustā mēs jau vērojām nelielu kritumu – divu procentu apmērā," pavēstīja departamenta vadītāja.
Šogad kopumā līdz augustam saņemti teju 111 tūkstoši vīzu pieteikumu, kas, pēc Grauzes vārdiem, ir "baigs cipars". Salīdzinājumam – pagājušā gada astoņos mēnešos bija 90 tūkstoši vīzu pieteikumu.
No kopējā skaita vasaras sezonā (no aprīļa līdz augustam) saņemti 89 tūkstoši vīzu pieteikumu.