Valsts ir gatava ieguldīt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālā 57,6 miljonus latu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš pastāstīja, ka valdība gatavos vienošanos par "airBaltic" turpmāko finansēšanu un pārvaldību, kā arī uzsvēra – ja "airBaltic" privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) piekritīs pamatkapitāla palielināšanas nosacījumiem, satiksmes ministrs ir pilnvarots šo vienošanos parakstīt.
Pēc Dombrovska teiktā, daudzus no pamatkapitāla palielināšanas nosacījumiem būs iespējams atrisināt jau līdz ceturtdienai, 29.septembrim, kad paredzēta "airBaltic" akcionāru sapulce. "Jebkurā gadījumā valdības lēmums ir pieņemts, tagad lielā mērā tā ir mazākuma akcionāra atbildība nodrošināt šo svarīgo nosacījumu izpildi," viņš sacīja.
Finansējums "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai paredzēts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to pēc tam vismaz daļēji kapitalizēt. No BAS nepieciešamais ieguldījums tiek lēsts proporcionālā apmērā – aptuveni 50 miljoni latu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka 57,6 miljoni latu ir nepieciešami, lai "airBaltic" varētu darboties. Viņš atzina, ka vienošanas visām pusēm jāparaksta pēc iespējas ātrāk, jo akcionāru sapulcē 29.septembrī jau būtu jālemj par jaunu valdi triju cilvēku sastāvā, jaunu padomi piecu cilvēku sastāvā, kā arī nepieciešamajiem statūtu grozījumiem. Vienlaikus līdz akcionāru sapulcei plānots parakstīt vienošanos par 2010.gada aprīlī slēgtā konsolidētā akcionāru sadarbības līguma izbeigšanu, kas ļaus "airBaltic" strādāt pēc "normāliem komercdarbības principiem", tostarp nodrošinot valsts vairākumu gan "airBaltic" valdē, gan padomē.
Turpmākās divas dienas Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un piesaistīto konsultantu "Prudentia" strādās pie "airBaltic" jauno amatpersonu atlases, lai varētu uzreiz nodrošināt kompānijas darbību. "Katrā ziņā arī turpmāk līdz normālai kompānijas stabilizācijai visu operatīvo kompānijas darbību kontrolēs SM sadarbībā ar mūsu konsultantiem," viņš piebilda.
"Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš apliecināja, ka vienošanās paredz konkrētus juridiskus un finansiālus noteikumus, lai valsts varētu piedalīties "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā. Pēdējo dienu laikā "airBaltic" privātie akcionāri ir mainījuši savu darbības stilu un iesnieguši papildu dokumentus, viņš norādīja un pauda cerību, ka arī akcionāru sapulcē gan "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks, gan citi mazākuma akcionāru būs izprotoši un spēs nodrošināt adekvātu rīcību.
Vienlaikus Krastiņš atzina, ka vēl līdz akcionāru sapulcei ir jāatrisina vairāki būtiski jautājumi un darbs pie tiem turpināsies. "Ja pretējā puse būs saprātīga un ātra, mēs varēsim glābt kompāniju," viņš minēja.
Saskaņā ar Krastiņa teikto vienošanās arī paredz, ka Fliks turpmāk vairs nebūs "nekādā veidā juridiski saistīts ar "airBaltic". Sīkāk gan šo jautājumu "Prudentia" pārstāvis nekomentēja, uzsverot, ka Fliks vairs nebūs "airBaltic" amatpersona.
Ieguldītie līdzekļi paredzēti "airBaltic" operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un kas daļēji paredzēti arī nākamgad, bet lielu daļu plānots novirzīt arī flotes modernizācijai, piebilda "Prudentia" pārstāvis.
Atbildot uz jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 26.septembra rītā veiktajām kratīšanām ar "airBaltic" saistītajos uzņēmumos, Dombrovskis norādīja, ka valdība neietekmē tiesībsargājošo iestāžu lēmumus konkrētās izmeklējošās vai operatīvās darbībās. Valdības sēdē saņemta kopējā informācija par situāciju no tiesībsargājošajām iestādēm, bet attiecībā uz konkrētām lietām vai izmeklēšanas vai operatīvajām darbībām lēmumus pieņem iestādes, viņš uzsvēra.
Krastiņš savukārt atzina, ka šādas kratīšanas nevienam par labu nenāk un "airBaltic" tēlu pozitīvi neietekmē, taču acīmredzot tas bijis nepieciešams.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka valdība vērtē trīs iespējamos scenārijus tālākai rīcībai ar "airBaltic", tostarp primārais ir kompānijas pamatkapitāla palielināšana proporcionāli ar otru akcionāru – BAS. Pārējie scenāriji ir valsts akciju pārdošana, kā arī jaunas lidsabiedrības izveide. Konkrētu lēmumu valsts un BAS nespēja pieņemt jau mēnešiem ilgi.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".uma izmaiņām.