Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanai joprojām ir liela nozīme Baltijas banku darbībā, savukārt pasaulē šis jautājums vairs nav galvenā prioritāte, secināts auditorfirmas "KPMG" veiktajā pētījumā.
Kompānijas pārstāvji aģentūrai BNS pavēstīja, ka pasaules bankās arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām prioritātēm, nevis NILL novēršanai – 2011.gadā NILL novēršanu par vissvarīgāko jautājumu atzina 62% aptaujāto banku vadītāji visā pasaulē pretstatā 71% 2007.gadā.
Tajā pašā laikā, pirmo reizi veicot šādu NILL novēršanas pētījumu Baltijas valstīs, secināts, ka NILL novēršana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem Baltijas banku vadības darba kārtībā – par ļoti svarīgu šo jautājumu atzina 82% respondentu Baltijas valstīs, tostarp visi respondenti Latvijā.
"Fakts, ka Baltijas valstu, īpaši Latvijas, bankas pievērš pastiprinātu uzmanību NILL novēršanas jautājumiem, atspoguļo to, ka bankas apzinās, ka šā reģiona finanšu sektors pakļauts paaugstinātam NILL riskam, un faktu, ka Baltijas, īpaši Latvijas, banku sektorā būtisku lomu spēlē nerezidentu klientu un viņu darījumu plūsmu apkalpošana," paskaidroja "KPMG Baltics" asociētā direktore Latvijā Evija Miezīte.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka pasaulē NILL novēršanas izmaksas kopš 2007.gada ir pieaugušas par vidēji 45%, un tiek lēsts, ka turpmāko triju gadu laikā tās pieaugs vēl par 28%. Vienlaikus kompānijas pārstāvji piebilda, ka daudzi NILL novēršanas speciālisti ir regulāri kļūdījušies, aplēšot nākotnes izmaksas, tās paredzot zemākas par faktiski piedzīvotajām.
Savukārt Baltijas valstīs 84% respondentu lēsa, ka NILL novēršanas izmaksas ir pieaugušas, un vairums no viņiem vērtēja, ka pieaugums ir bijis robežās no 21% līdz 50%. Turklāt vairākums respondentu paredz, ka NILL novēršanas izmaksas nākamo triju gadu laikā pieaugs, tomēr, iespējams, ka mazākā mērā nekā iepriekš, klāstīja "KPMG" pārstāvji.
Vienlaikus kompānijas pārstāvji arī atzina, ka pētījumā pirmo reizi tā vēsturē iekļauti jautājumi, kas saistīti ar kukuļošanas un korupcijas novēršanas aktivitātēm, un šī joma uzreiz tika novērtēta kā trešā lielākā izdevumu joma un tika norādīts, ka šajā ziņā ir jūtama Lielbritānijas kukuļošanas novēršanas likuma (U.K. Bribery Act) un ASV Ārvalstu kukuļdošanas likuma (U.S. Foreign Corrupt Practices Act) ietekme. Savukārt Baltijas valstīs kukuļošanas un korupcijas novēršana netika minēta lielāko NILL novēršanas izdevumu veidu vidū.
Tāpat pētījums atklāj, ka nesenie notikumi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ir likuši bankām visā pasaulē sākt veltīt pastiprinātu uzmanību politiski nozīmīgām personām. Kopš 2007.gada pētījuma veikšanas to banku respondentu skaits, kurās bija ieviesti formāli procesi politiski nozīmīgu personu identificēšanai un uzraudzībai, pieaudzis no 71% līdz 88%.
"KPMG" pārstāvji atzina, ka šajā jautājumā ir jūtama ietekme, ko radījusi 2007.gadā ieviestā Eiropas Savienības direktīva par NILL novēršanu, kurā tika pieprasīts uzraudzīt politiski nozīmīgas personas, jo to Eiropas finanšu iestāžu skaits, kurās šādas procedūras ir ieviestas, ir pieaudzis no 65% 2007.gadā līdz 94% 2011.gadā. Arī gandrīz visi respondenti Baltijas valstīs ir norādījuši, ka viņu pārstāvētajās bankās ir ieviestas īpašas procedūras šādu personu identificēšanai un uzraudzībai.
"Baltijas valstu bankas apkalpo daudz nerezidentu klientu, kuru patiesā labuma guvēji uzturas pārsvarā NVS valstīs, tāpēc notikumi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā tieši neietekmē Baltijas valstu banku NILL novēršanas risku. Tomēr bankām jābūt piesardzīgām un jānodrošina procedūras politiski nozīmīgu personu, kas, iespējams, kļūst gan par sankcionētām, gan par nevēlamām personām, uzraudzībai," atzina "KPMG Baltics" vecākais partneris Stīvens Jangs.
Pasaules NILL pētījumā 2010.gada beigās intervēti 197 atbilstības struktūrvienību vadītāji un citi augstākās vadības pārstāvji bankās 69 valstīs. Savukārt Baltijas NILL pētījumā 2011.gada sākumā tika intervēti 22 atbilstības struktūrvienību vadītāji un citi augstākās vadības pārstāvji Baltijas bankās.