Kopējie parādi par apkuri Latvijā ir aptuveni par 25% lielāki nekā pērn un septembra sākumā veido aptuveni 25 miljonus latu, piektdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).
Atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotās informācijas, LA raksta, ka Daugavpilī pirms apkures sezonas parādi ir par 57%, Jūrmalā – par 24%, Rēzeknē – par 20%, bet Jēkabpilī par 19% lielāki nekā gadu agrāk. Šie parādi ir siltuma ražošanas un piegādes uzņēmumiem, kurus nav samaksājuši namu apsaimniekotāji. Kā LA norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, apsaimniekotāji siltuma ražotājiem maksājuši no uzkrājumiem nākamo periodu remontiem un citām rezervēm. Beikmanis nosauca piemēru – Cēsīs viņa vadītais namu apsaimniekotājs siltuma ražotājam ir parādā 150 000 latus, bet iedzīvotāji nav samaksājuši par saņemto siltumu aptuveni 200 000 latus. Arī Rīgā situācija ir līdzīga. Tātad patiesā situācija ar parādiem ir daudz bēdīgāka, nekā norāda politiķi. Vienīgā pilsēta, kur apkures parādi salīdzinājumā ar 2010.gada septembri ir samazinājušies, ir Valmiera. Apsaimniekotāji atzīst – apkures sezonu, visticamāk, nevarēs sākt mājās ar lieliem parādiem. "Rīgas namu pārvaldnieks", kas apsaimnieko 4300 namus, sola apkuri pieslēgt visiem namiem, kas siltumu saņēma pērn. Uzņēmums patlaban izsludinājis konkursu par 4,5 miljonu latu piesaisti apkures sezonas sākšanai.
Beikmanis parādniekus dala divās grupās – tie nemaksātāji, no kuriem naudu var atgūt, un otra grupa, kurā ir galvenokārt hipotēku kredītu maksātāji. Tieši pēdējo parādu summas veido aptuveni 60% no visas apkures parāda kopsummas. Patlaban spēkā esošie likumi neļauj no šiem cilvēkiem, kas galvenokārt treknajos gados ir nopirkuši mājokli, atgūt par sniegtajiem pakalpojumiem nesamaksāto naudu, tāpēc ka, lietai nonākot tiesā un dzīvokli pārdodot, priekšroka ir bankai.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka noslēdzot iepriekšējo apkures sezonu, 1.maijā iedzīvotāju parādsaistības par apkuri bija 40,16 miljonu latu apmērā.
LPS dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.