Tuvāko gadu laikā nav plānots samazināt Latvijas karavīru skaitu Afganistānā, intervijā aģentūrai BNS norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Andris Razāns.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks aģentūrai BNS apliecināja, ka līdz 2014.gadam nav iecerētas būtiskas izmaiņas karavīru skaitā un nākamgad uz misiju paredzēts nosūtīt tikpat karavīru, cik pašlaik – aptuveni 170–180. Saeimai jau drīzumā jālemj par misijas pagarinājumu.
Razāns pastāstīja, ka izvērtējums par Latvijas līdzšinējo dalību misijā Afganistānā ir teju pabeigts. Līdz ar to drīzumā ziņojumu plānots iesniegt Ministru kabinetā, lai valdība to nosūtītu Saeimai. Ziņojums būs publisks.
Ieskicējot ĀM galvenos secinājumus, Razāns uzsvēra, ka pašlaik diezgan būtiski mainās starptautiskās sabiedrības iesaistes forma Afganistānā, kas sākās jau pirms pusotra gada, pieņemot lēmumu atbildību pakāpeniski nodot Afganistānas valdībai, lai 2014.gadā kontrole pār situāciju valstī būtu Afganistānas valdības rokās.
"Protams, tas nenozīmē, ka tūlīt tiks izvākti pilnībā ISAF spēki. Starptautiskās sabiedrības iesaiste un atbalsts Afganistānai būs vajadzīgs arī pēc tam," paskaidroja Razāns.
"Mūsu militārpersonām joprojām būs nepieciešamība arī nākamajā gadā atrasties Afganistānā, jo tas ir integrēts spēks Norvēģijas vadītajos spēkos.. Pašlaik netiek domāts, ka varētu tikt samazināts karavīru skaits. Tam ir jānotiek ciešā saskaņā ar NATO plāniem un atbilstoši drošības situācijas maiņai Farjabas provincē. Patlaban nav indikāciju, ka varētu būt kādas izmaiņas tuvākajā laikā – gada pusotra laikā. Līdz ar to skaidrs, ka mūsu bruņotajiem spēkiem ir nepieciešamība tur palikt," sacīja politiskais direktors.
Līdz ar to lielāks uzsvars tiek likts uz valsts civilās sabiedrības attīstību un ekonomikas atjaunošanu. Arī Latvijas ĀM interesēs ir pēc iespējas vairāk iesaistīties valsts atjaunošanā.
"Starptautiskajai sabiedrībai un arī mums neieguldot un aktīvi neiesaistoties civilās dzīves atjaunošanā vai Afganistānas saslēgšanā vienotā ekonomiskajā sistēmā ar apkārtējo pasauli, būs ļoti grūti nodrošināt to, ka Afganistāna būs ilgtspējīgi stabila. Viens no atslēgas punktiem ir panākt to, ka Afganistāna funkcionē kā valsts un spēj darboties arī uz ārpusi," atzina Razāns.
Lai gan Afganistāna ir bagāta ar dabas resursiem, problēma ir, kā tos var atrasts un eksportēt, un šajā jomā liela nozīme varētu būt tranzīta ceļam no Rīgas ostas.
"Kā nodrošināt to, ka Afganistāna tiek iekontaktēta pasaules ekonomiskajā apritē. Mēs varam raudzīties uz Ziemeļu distribūcijas ceļu, kas pašlaik pilda militāra tranzīta funkciju, bet tas, ka šis ceļš eksistē, ir pierādījis vienu lietu – šo ceļu var izmantot arī civilām vajadzībām. Viens no mūsu uzdevumiem būtu panākt to, lai arī pēc tam, kad situācija Afganistānā ir nostabilizējusies, ceļš būtu noderīgs. Tādā veidā mēs varētu dot savu ieguldījumu Afganistānas ilgtspējīgai stabilai attīstībai," teica Razāns un piebilda, ka šis tranzīta ceļš Centrālāzijas un Afganistānas reģionam ir papildu iespēja atrast savām precēm noieta tirgus.
Tomēr vēl esot pāragri prognozēt, kādas eksporta preces varētu transportēt pa šo ceļu. Lai gan pašlaik kravu plūsma notiek vienā virzienā – uz Afganistānu, līdz ar NATO militārās klātbūtnes samazināšanos var sagaidīt kravu plūsmu arī otrā virzienā.
Uz jautājumu, vai pa šo tranzītu ceļu varētu transportēt arī militāras kravas, piemēram, ieročus vai bruņumašīnas, Razāns atbildēja, ka to noteiks valdību lēmumi. "Tās noteikti izvēlēsies drošāko, lētāko, īsāko, ātrāko ceļu," norādīja Razāns un piebilda, ka bez dzelzceļa ir arī citi transportēšanas veidi un tas saistīts arī ar drošības politikas apsvērumiem.
2009. un 2010.gadā no ASV caur Rīgas ostu uz Afganistānu nosūtīti 20 tūkstoši konteineru. Šogad pirmajā pusgadā nogādāti aptuveni trīs tūkstoši tranzīta vienību ASV bruņoto spēku vajadzībām, kas tranzītā caur Latviju ir sūtītas ar autotransportu, un aptuveni 1900 tranzīta vienību ASV bruņoto spēku un citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku atbalstam. Tāpat nosūtīts 2800 cisternu ar Latvijā iegādātu naftu un tās produktiem, kas tika nogādātas pa dzelzceļu.
Runājot par konkurenci starp Rīgas, Tallinas un Klaipēdas ostām nemilitāro preču tranzītā, Razāns atzina, ka konkurence pastāv, taču kravas nevar uztvert kā komercpasākumu.
"Tas nav komercpasākums, jo tās ir kravas, kas domātas konkrētu valstu bruņotajiem spēkiem. Kravu pārvadātāju uzdevums ir nodrošināt saviem klientiem, valstu valdībām, pēc iespējas drošāku un lētāku ceļu, kas garantētu arī to, ka kravas tiek laikus nogādātas galamērķī. Protams, ir kaut kādi elementi, kas rada konkurenci, proti, vienā vai otrā vietā šīs kravas varbūt kādreiz ātrāk tiek pārkrautas vai nogādātas. Šādi elementi pastāv, konkurences moments pastāv. Tajā pašā laikā šādām kravām ir jābūt iespējai tikt nogādātām ne tikai caur vienu ostu, bet arī jānodrošina tas, lai neapstājas kravu plūsma, ja pēkšņi ir kādi sastrēgumi," pastāstīja Razāns.
Ne vienmēr izmaksu apmērs spēlē noteicošo lomu, lai gan tas ir svarīgs arguments, lai kompānijas izvēlētos vienu vai otru pārdales bāzi. Būtisks ir arī kravu nogādes laiks un drošība.
"Kas attiecas uz Rīgas ostu, tad kravu apmēru ziņā tā ir svarīgākā Ziemeļu distribūcijas ceļa osta," apliecināja Razāns.
Taču kopumā var secināt, ka Afganistānā militārā aktivitāte nav augusi, tā ir vietām stipri samazinājusies, vietām palikusi nemainīgā līmenī.
"Šajā ziņā mums ir svarīgi no Latvijas puses sekot tendencēm un adekvāti rīkoties. Afganistāna ir un būs mūsu drošības jautājums," norādīja Razāns.