konomikas lejupslīde un tās līdzi nestās izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojumā radījušas deficītu vidējā komandējošajā sastāvā.
«Mūsu cilvēki, tāpat kā citi darbinieki, ir ņēmuši kredītus un, samazinoties atalgojumam, vairs nespēj tos atmaksāt. Tāpēc pēdējos gados karavīri izšķiras par citu darba vietu meklēšanu,» saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
Statistika liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos dienestu pametuši 165 karavīri, no kuriem 87 bijuši ierindnieki, kas darba attiecības ar NBS pārtraukuši pirms līguma termiņa. Pārējie bijuši virsnieki un instruktori. Arī iepriekšējos trijos gados puse vai pat lielākā daļa no darba attiecības pārtraukušajiem karavīriem bijuši virsnieki no vidējā komandējošā sastāva vai instruktori. Tieši šie aizgājēji bruņotajiem spēkiem radot vislielākās problēmas.
NBS komandieris stāsta, ka virsnieka sagatavošanai nepieciešami vairāk nekā desmit gadi, bet instruktora – četri līdz seši. Turklāt noteiktus dienesta pienākumus drīkst uzticēt tikai noteiktu dienesta pakāpi saņēmušam virsniekam. Aizejot virsniekiem, rodas deficīts komandējošajā sastāvā, kuru ir sarežģīti aizpildīt.
Šī iemesla dēļ dažādi dienesta pienākumi un amati tiek uzticēti virsniekiem, kas nav sasnieguši konkrēta-jiem dienesta pienākumiem nepieciešamo pakāpi. «No tā, protams, cieš NBS snieguma kvalitāte,» atzīst R. Graube. Ir pienākumi, kurus atbilstošu dienesta pakāpi nesasniegušiem virsniekiem neuztic, piemēram, pulka komandēšanu.
Tomēr ļaunu prātu uz dienestu pametošajiem kareivjiem un virsniekiem NBS komandieris, kurš cenšoties izrunāties ar katru atlūgumu iesniegušo virsnieku, neturot. Reizēm gan esot žēl, ka par NBS līdzekļiem ārzemēs izskolotie virsnieki atrod daudz labāku darbu. Piemēram, nesen dienestu pametis kāds Dānijā izskolots virsnieks inženieris, kas mācību laikā ieguvis lielisku izglītību, valodas zināšanas un kontaktus, bet tagad viņš šajā zemē nodibinājis uzņēmumu.
Šis gads, salīdzinot ar iepriekšējiem, nav bijis tas ļaunākais kadru mainības ziņā, tomēr bažas R. Graubem rada fakts, ka trūkst informācijas par nākamā gada budžetu. «Man prasa, kas būs ar nākamā gada budžetu un atalgojumu, bet es neko nevaru pateikt, jo visu uzzinu no preses. Katrā gadījumā mēs rēķināmies ar konsolidāciju,» saka NBS komandieris un atzīst, ka budžeta apcirpšana var izraisīt jaunu atlūgumu vilni.
Kaut arī pat ierindnieki mēdz dienestu pamest pirms līgumā noteiktā termiņa, ar to piesaistīšanu dienestam NBS problēmu neesot, jo pieprasījums pēc NBS darba vietām esot lielāks nekā bruņotajiem spēkiem nepieciešams. Pēdējo reizi, kad NBS uzņēmuši ierindniekus, kandidātu bijis četrreiz vairāk nekā brīvo vietu.
Tomēr pret ierindniekiem, kas pamet NBS pirms pagājuši līgumā noteiktie pieci gadi, netiek piemērotas sankcijas par priekšlaicīgu līguma laušanu, ja vien viņi nav brīvprātīgi piekrituši apgūt kādas speciālas zināšanas, kuras apmaksājuši bruņotie spēki. R. Graube skaidro, ka gadījumos, kad NBS kareivis ar dienestu nav atstrādājis tā izglītošanā ieguldītos līdzekļus, tiek slēgti līgumi par naudas atmaksu noteiktā laikā. Šādi noteikumi tiek piemēroti arī virsniekiem.
Kopš 2009. gada, kad samazinātas algas, uzturdevas kompensācijas, piemaksas par papildu pienākumiem, speciālās piemaksas u. c., NBS karavīri ik mēnesi saņem vidēji par 30% mazāku atalgojumu nekā pirmskrīzes gados. Turklāt atcelti arī bērnu piedzimšanas pabalsti un kompensācijas par transporta izdevumiem nokļūšanai uz dienesta vietu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kareivis vai matrozis pirmajā dienesta gadā pirms nodokļu nomaksas saņem 268 latus mēnešalgu, instruktori – 322 līdz 341 latu. Pieaugot izdienas gadiem, palielinās arī mēnešalga. Piemēram, ierindniekam pēc 25 gadiem dienesta mēnešalgā paredzēts izmaksāt 352 latus, instruktoriem – 418 līdz 481 latu.
Pieaugot pakāpei un izdienai, visu dienestu pakāpju karavīri saņem aizvien lielāku mēnešalgu. Lielākā, sasniedzot 25. izdienas gadu, ir ģenerālleitnantam (viceadmirālim) – 1605 lati pirms nodokļu nomaksas.