Iespējams, šīs nedēļas laikā tiks panākta vienošanās par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadības maiņu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Viņš pastāstīja, ka valdības sēdē uzklausīts aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kā arī lielākie kreditori un, iespējams, jau šīs nedēļas laikā tiks panākta vienošanās par "airBaltic" vadības maiņu un akcionāru līguma grozījumiem, lai kompānija turpmāk no pārvaldības viedokļa varētu veiksmīgi darboties.
Pēc Auguļa teiktā, kompānijas vadības maiņai faktiski piekritušas visas puses. "Akcionāriem nebija iebildumu, ka to nevar darīt," viņš teica. Ministrs arī pieļāva, ka "airBaltic" valdē varētu būs trīs locekļi, nevis viens, kā līdz šim.
Runājot par iespējamiem kandidātiem uz "airBaltic" vadītāja amatu, Augulis norādīja, ka pašlaik ir informācija par vienu no kandidātiem, kas atzinīgi novērtēts un ir ar labu pieredzi. Ar viņu jau arī bijušas sarunas, taču plašāk šo jautājumu, pirms vēl nav atbrīvots pašreizējais aviokompānijas vadītājs, viņš nekomentēja.
Augulis arī informēja, ka valdība otrdien vēl nepieņēma galīgo lēmumu par tālāko rīcību ar "airBaltic", taču vienlaikus ministrs atzina, ka par prioritāru tiek uzskatīts risinājums, ka abi aviokompānijas lielākie akcionāri proporcionāli iegulda "airBaltic" kapitālā. Konkrētas ieguldījumu summas viņš gan neminēja.
Valdības piesaistītā konsultanta "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš pastāstīja, ka "Prudentia" pēdējās divās nedēļās ieguvusi papildu informāciju no uzņēmuma vadības gan attiecībā uz nākotnē nepieciešamajiem ieguldījumiem, gan esošo situāciju. Pēc viņa teiktā, abi "airBaltic" akcionāri vēlas atbalstīt kompāniju, un tālāk jau ir runa par atsevišķām finansiālām un juridiskām niansēm, kur pusēm jānonāk pie kompromisa.
Runājot par nepieciešamo ieguldījumu summu, Krastiņš sacīja, ka tā ir atkarīga no precīziem cipariem, kurus pašlaik kompānijas vadība vēl precizē. Pēc Krastiņa teiktā, "airBaltic" kapitālā būtu jāiegulda abiem akcionāriem, kas samazinātu finansējuma slogu. Abiem akcionāriem tuvākajā laikā būtu jāiegulda kompānijā 50–70 miljoni latu.
Jau vēstīts, ka valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies "airBaltic" glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus. Augulis toreiz paskaidroja, ka ir jāpanāk "airBaltic" vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai "Rīga" jābūt kā bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā.
Valdības piesaistītajam konsultantam "Prudentia" līdz otrdienai bija jāsniedz vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties.
Ziņots arī, ka "airBaltic" nepieciešama pamatkapitāla palielināšana. Kompānijas padome iepriekš informējusi Satiksmes ministriju, ka valde rosina "airBaltic" pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tostarp 30 miljoni no tiem būtu jau "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un mazākuma akcionāra BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.
Kompānija veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. "airBaltic" neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".