Eurobasket 2011 nenoliedzami ir gada galvenais notikums Šauļos, Neatkarīgajai pauž Šauļu tūrisma informācijas centra darbiniece Simona.
Čempionāta pirmajās dienās arī tūrisma informācijas centrā bija daudz ārzemnieku, un, kā jau varēja arī iepriekš prognozēt, visvairāk apmeklētāju, kas prasījuši dažādu informāciju, ko redzēt Šauļos un pilsētas apkaimē, bija iebraucēji no Itālijas, Vācijas, Francijas un arī Latvijas.
Prieks arī viesnīcniekiem. Te nu gan jāsaka, ka Šauļos un apkaimē ir tikai astoņas viesnīcas, pašā pilsētā tikai sešas, vismaz tā liecina rezervāciju sistēmas, un čempionāta laikā to piepildījums bijis 100 procentu, pat par spīti cenai, kas pēdējās dienās pirms čempionāta sasniedza 400 eiro par divvietīgu istabu. «Viesnīcās vietu nav. Varam piedāvāt tikai iespēju dzīvot pie privātajiem – īrēt istabu vai dzīvokli,» norādīja Simona. Cenas privātajā sektorā – sākot no 20 eiro par dienu no personas vai 200 eiro dienā par dzīvokļa īri.
No nelielā Šauļu naktsmītņu skaita ieguvēja ir Latvija, jo, piemēram, viesnīcā Jelgava 1. septembrī bija aizņemti visi numuri. Jelgava no Šauļiem atrodas tikai 90 kilometru attālumā. Cita lieta – pārmērīgi augstās biļešu cenas uz čempionātu. Pirms spēlēm kasēs bija pieejamas lētākās biļetes par 179 litiem jeb apmēram 40 latiem. Francūžiem un itāliešiem šīs cenas šķita pieejamas, bet latviešiem un arī dažiem Izraēlas izlases līdzjutējiem tās bija par augstu. Tādēļ pirms spēlēm bija tirgošanās. Latvieši mēģināja nopirkt biļetes no ārzemniekiem, kuri savas izlases spēli noskatījušies pirms tam un bija gatavi atdot biļetes par puscenu. Savukārt Izraēlas atbalstītāji kā potenciālos biļešu pārdevējus noskatīja tieši latviešus. Tajā pašā laikā nevienā no spēlēm, kas norisinājās Šauļu arēnā, nebija vērojams 100 procentu piepildījums.
Taču, izvērtējot šo biļešu cenu politiku, Šauļi noteikti neieguva tik daudz naudas, kā būtu varējuši iegūt. Proti, cilvēki lielākoties brauca noskatīties vienu līdz divas spēles, pēc tam brauca mājup. Bet pie citas cenu politikas būtu pietiekami liels līdzjutēju skaits, kuri būtu visas sešas naktis dzīvojuši kaut teltī kempingā, toties atstājuši savu Latvijā nopelnīto naudu krietni lielākos apmēros gan naktsmītņu īpašniekiem, gan krodziniekiem, gan tirgotājiem, kas pilsētas kasē kopumā ienestu daudz lielāku ieguvumu, nekā tad, ja arēnā dominē lietuviešu līdzjutēji, kas, tāpat kā līdz šim, savu naudu tērē savā zemē.
Lielveikalā Akropolis, kas atrodas pusotru kilometru no arēnas, pirms spēlēm bija vērojams pamatīgs latviešu pieplūdums, kuri veikalu pameta ar solīdiem iepirkumu maisiņiem. Turpat varēja manīt arī citu valstu izlašu atbalstītājus. «Cilvēku ir krietni vairāk nekā citā laikā,» atzina veikala Fan Zone pārdevējas. Savukārt Šauļu krodzinieki laikam bija pārrēķinājušies – vismaz darba dienās centra krogi bija pustukši – viss basketbola fanu burziņš notika arēnas apkaimē, nevis centrā.
Šauļu alkohola tirgotājiem, kuriem likumdošana aizliedz tirgot grādīgo dziru 1. septembrī, šoreiz šis bija sāpīgs trieciens. Lielveikalos bija milzum daudz latviešu basketbola līdzjutēju, kuri veikalā iegāja ar cerību iznest pamatīgu alkohola daudzumu, taču attapās tikai pie kases, ka šajā dienā tirdzniecība nenotiek. Te nu pārmetums vietā pašiem veikalniekiem, kas, par spīti starptautiskam turnīram, paziņojumus par alkohola tirdzniecības ierobežojumu bija izlikuši tikai lietuviešu valodā.
