Sākta Baltijā pirmā satelīta "Venta -1" testēšana

© Publicitātes foto

Pabeigts darbs pie Baltijā pirmā satelīta "Venta-1" būvniecības un sākta tā testēšana, informē Ventspils domē.

Vienlaikus arī norit līgumsarunas ar firmām no Indijas, Krievijas un ASV par satelīta palaišanu kosmosā. Par to trešdien "Ventas-1" prezentācijas pasākumā informējis viens no satelīta izveidē iesaistītajiem speciālistiem Indulis Kalniņš no Brēmenes Tehniskās universitātes.

Satelīta prezentācijas pasākuma dalībniekiem Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra telpās tika demonstrēts satelīta inženiermodelis, stāstīts par satelīta lietojuma iespējām un signālu raidīšanas principiem, kā arī diskutēts par aktuālajiem "Ventas-1" būvniecības un palaišanas jautājumiem.

Latvijas pirmais pavadonis "Venta–1" tapis kā izglītības projekts, ko īsteno Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Ventspils Augstskola un Brēmenes Tehniskā universitāte ("University of Applied Sciences Bremen"), sadarbojoties ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.

Kalniņš, kurš jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo un strādā Vācijā un ir guvis pieredzi satelītu būvē, informēja, ka "Venta–1" ir jauns, unikāls satelīts, kurš sver 7,5 kilogramus.

Ventspils Augstskolas profesors Juris Žagars, kurš bija satelīta izstrādes iniciators, pauda gandarījumu, ka 20 augstskolas studenti projekta ietvaros Brēmenē Kalniņa vadībā ieguvuši zināšanas par satelītu izgatavošanu un datu apstrādi.

Satelīta krustmāte Dana Reizniece-Ozola, kas pašlaik studē doktorantūrā Starptautiskajā Kosmosa universitātē Strasbūrā, norādīja, ka kosmoss palīdz attīstīt izcilību zinātnē un pētniecībā, kā arī valstīm, kas šai jomā darbojas, ļauj nopelnīt. Viņa pauda cerību, ka jau šā gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē izdosies satelītu palaist kosmosā.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka bijušā militārā objekta "Zvaigznīte" infrastruktūras pārņemšana Ventspils Augstskolas institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" paspārnē bijusi liela uzdrīkstēšanās un atbildība, jo bija jāpierāda, ka šo unikālo objektu iespējams izmantot labāk un efektīvāk.

Satelīta "Venta-1" stāvoklis kosmosā tikšot stabilizēts pret sauli – tas nepieciešams, lai satelītam vienmēr būtu pietiekami daudz enerģijas. Satelītam ir Anglijā ražota litija jonu baterija, Vācijā ražota magnētiskā piedziņa un iebūvēta arī kamera. Kalniņš paskaidroja, ka tagad satelīts jātestē un jāveic sarunas par to, uz kuras nesējraķetes atradīsies vieta arī "Ventai-1".

Pavadonis paredzēts kuģu satiksmes AIS realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādā Vācijas uzņēmums "OHB-System AG".

Pavadoņa galvenais uzdevums būs kuģu satiksmes uzraudzība un navigācija. Tas uztvers kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus. Kosmiskajā aparātā paredzēts arī iebūvēt Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kameru, kā arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektoru pētniecības nolūkiem.

"Ventas-1" zemes stacija atradīsies Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā Irbenē, kur darbojas no padomju armijas pārņemtie radioteleskopi.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais