Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka vēl ir daudz darāmā, lai Latvijā uzlabotos cilvēktiesību stāvoklis, taču viņš nedomā, ka situācija būtu neapmierinoša.
Tiesībsargs, lūgts vērtēt pašreizējo cilvēktiesību stāvokli valstī, aģentūrai BNS atzina, ka kopumā vēl ir daudz darāmā, tāpēc īpaši svarīgi, lai politiķi un ierēdņi saprastu cilvēktiesību nozīmīgumu un lomu.
"Es neteiktu, ka [stāvoklis ir] neapmierinošs. Ko nozīmē neapmierinošs – tas ir subjektīvs jēdziens. Bet pilnīgi noteikti kopumā ir daudz darāmā, jo jautājumi ir saistīti ar cilvēktiesību izpratni sabiedrībā un it īpaši, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai politiķi un valsts pārvaldes darbinieki saprastu cilvēktiesību nozīmīgumu un lomu. Īpaši raugoties caur informācijas un izglītošanas aspektu," uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs uzskata, ka būtu jāpanāk, lai iedzīvotājiem būtu skaidri saprotama politika un stratēģija, jo vienas no cilvēktiesībām ir tiesības zināt savas tiesības.
"Ja mēs raugāmies uz sociāli ekonomisko situāciju, tad tā ir saistīta ar informācijas trūkumu par nākotni, proti, politiķi bieži stāsta, ka vienā brīdī ir tādi noteikumi, vai tiek paaugstināts pensionēšanās vecums. Faktiski ar to es gribu teikt, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ir skaidras politikas un stratēģijas, jo vienas no cilvēktiesībām ir tiesības zināt savas tiesības. Manuprāt, šādā veidā spēlējoties ar informāciju, sabiedrība tiek maldināta, un tas ir būtisks pārkāpums," klāstīja Jansons.
Tiesībsargs atzina, ka katrā jomā ir saskatāmi cilvēktiesību pārkāpumi, un viena no aktuālākajām jomām, kur jāuzlabo cilvēktiesību stāvoklis, ir bērnu tiesības.
"Šajā jomā ir ļoti daudz darāmā gan par izglītības pieejamību, gan par tiem bērniem, kas dzīvo sociālajos namos, gan tiem, kas ir zīdaiņi," norādīja Jansons.
Tiesībsarga biroja dati liecina, ka šogad birojā kopumā saņemti 1468 personu iesniegumi. Visvairāk iesniegumi – 597 un 416 – skāruši attiecīgi krimināltiesību un sociālo un ekonomisko tiesību jomu.
Šogad ierosinātas 206 pārbaudes lietas, bet 454 gadījumos atteikts ierosināt lietu. Visvairāk lietu bija ierosinātas par sociālo un ekonomisko tiesību un krimināltiesību jomām.